Iedzīvotājiem nevajadzētu aizrauties ar pašārstēšanos

Cik lielā mērā varētu pazemināties zāļu cena, ja samazinātu reklāmu izdevumus?

Ja jūs apskatīsiet aptieku izplatītās reklāmu avīzītes, tad redzēsiet, ka tur ir norādīts reklāmas devējs un parasti tas ir tieši ražotājs, nevis lieltirgotājs. No KP viedokļa ir aizliegts ņemt šīs "plauktu naudas", bet nav aizliegts izvietot speciālus reklāmas stendus. Loģiski, ražotājs par to maksā, lai viņa prece būtu redzamāka. Lieltirgotājs piegādā preci.

Turpinot par reklāmām – vai ar to palīdzību cilvēki sevi nepārzāļos?

Reklāma noteikti atstāj iespaidu uz zāļu patēriņu. Tāda tendence nav pareiza, jo tiešām ir tā – ja cilvēkam kaut kas iesāpas, viņš uzreiz nopērk un lieto pretsāpju tabletes nedēļu vai divas no vietas, bet normāli būtu – ja trīs dienu laikā nepāriet, tad aizej pie ārsta. Iespējams, ar tām zālēm vēl sliktāk izdari. Tāpēc ir svarīgi, lai cilvēki, kas nāk uz aptieku, konsultētos ar farmaceitu – pateiktu, kādam nolūkam viņš zāles pērk, kādas ir sūdzības, nevis vienkārši nosauc nosaukumu, kas redzēts televīzijā vai jebkurā reklāmā, un pats uz savu galvu sāk lietot šīs zāles. Pašārstēšanās nav laba tendence. VM savā laikā arī aizliedza aptiekās izvietot pašapkalpošanās zāles daļā bezrecepšu zāles, un galvenais pamatojums bija tāds, ka Latvijā iedzīvotāji pārāk daudz aizraujas ar pašārstēšanos un nepamatoti lieto zāles.

Tad jūs būtu arī pret to, ka bezrecepšu zāles varētu iegādāties veikalos?

Ja valsts politika ir apkarot pašārstēšanos, tad tas būtu nesaprotams solis – aptiekās aizliedz pašapkalpošanos, bet tajā pašā laikā zāles bez jebkāda regulējuma tirgo uz jebkura stūra neatkarīgi no tā, kas tās pērk – bērni vai kāds cits. Mēs sekojam līdzi cukura daudzumam bērnu dzērienos un kofeīna daudzumam, bet tajā pašā laikā viņi varētu pirkt ripas un lietot tās bez uzraudzības. Tas liekas pilnīgi absurdi.

Vai tiešām bērni pirks, piemēram, ibumetīnu, jo liekas smuka kastīte? Šobrīd taču viņi var tās zāles nopirkt tik un tā.

Tad farmaceits viņam visdrīzāk prasīs, kādam nolūkam tu to pērc – vai mamma atsūtīja, vai zīmīti iedeva. Farmaceitam principā nevajadzētu pārdot, tāpēc jau viņš ir mācīts speciālists. Ja atnāks grūtniece un pateiks – man sāp vēders, iedod man kādu jaudīgu pretsāpju līdzekli, tad farmaceits viņu visdrīzāk aizsūtīs pie ginekologa, nevis ļaus nopirkt kaut kādas zāles pašai uz savu galvu. Aptiekās ir ar likumu noteikts, ka farmaceita pienākums ir sniegt farmaceitisko aprūpi, kas ietver konsultāciju par zāļu lietošanu. Tur jau ir tā atšķirība starp aptieku, kur zāles izsniedz kvalificēts veselības aprūpes speciālists, un veikalu, kurā zāles pārdos pārdevējs.