Saeima ceturtdien, 31.janvārī, galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma Euro ieviešanas kārtības likumu, kas nosaka Eiropas Savienības vienotās valūtas eiro ieviešanas kārtību Latvijā. Par likuma pieņemšanu balsoja 52 deputāti, pret – 40, bet atturējās 2 deputāti.
Šodienas balsojums par eiro ir svarīgs un nepieciešams solis Latvijas ekonomikas stiprināšanā, taču tas nevar būt nedz pašmērķis, nedz vienīgā reforma, uz kuru būtu jākoncentrējas valdībai un Saeimas vairākumam, norāda Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.
Vēsturisks - tā var nodēvēt ceturtdien Saeimā paredzēto balsojumu par eiro ieviešanas likumu, kas, visticamāk, dos zaļo gaismu eiro ieviešanas Latvijā uzsākšanas procesam. Pārsteigumi nav sagaidāmi - koalīcija, neskaitot Nacionālās apvienības VL- TB/LNNK (NA) deputātu Jāni Dombravu, balsos par eiro ieviešanu, opozīcijas partijas - pret.
Eiro ieviešanas likuma pieņemšana, kamēr sabiedrības aptaujās atbalsts eiro ieviešanai svārstās no 4% līdz 31%, bet ne tuvu netuvojas pusei, nesaskan ar demokrātijas principu. Demokrātiju cienošai valdībai eiro ieviešanas jautājums noteikti būtu jāliek uz referendumu.
Šis gads būs īpašs, jo Latvija ir lielas izšķiršanās priekšā. Mūsu valstij ir jāizšķiras par jautājumiem, kas ilgtermiņā ietekmēs mūsu valsts ekonomiku, un līdz ar to arī mūsu iedzīvotāju labklājību. Tie ir jautājumi par eiro ieviešanu un Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, par to, kāda būs Latvijas vieta nākotnes Savienībā.
Bez eiro riskējam arvien vairāk atpalikt no Igaunijas investīciju piesaistes ziņā, savā blogā portālā makroekonomika.lv raksta Latvijas Bankas ekonomiste Ramune Rimgailaite.
Patēriņa cenu monitorings ir viens no Latvijas Nacionālā euro ieviešanas plānā iekļautajiem pasākumiem, kura galvenais mērķis ir novērot cenu svārstības pirms euro ieviešanas un tās laikā, lai identificētu nepamatotu un spekulatīvu cenu kāpumu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās.
Iedzīvotāju vairākums ir pret eiro ieviešanu, tāpēc būtu godīgi, ja lielāko daļu no plānotā 1,4 miljonu latu finansējuma eiro ieviešanas plusu un mīnusu skaidrošanai saņemtu eiroskeptiskas organizācijas sava viedokļa paušanai, aģentūrai LETA atzina biedrības "Latvija par latu" valdes priekšsēdētājs Andris Orols.
Ja 2014.gadā tiktu konstatēts, ka Jūrmalas uzņēmējiem eiro ieviešanas dēļ ir radušies zaudējumi, uzņēmējiem pienāktos zaudējumu kompensācija - garantijas, ka situācijas pasliktināšanās gadījumā Jūrmalā no 2017.gada tiktu izveidota Speciālā ekonomiskā zona, uzskata Jūrmalas pilsētas domes deputāts un Jūrmalas uzņēmēju biedrības dibinātājs Māris Dzenītis (Reģionu alianse).