Vai jūs esat pārliecināts, ka eiro ieviešana 2014. gada 1. janvārī notiks?
Mēs esam ļoti daudz izdarījuši, lai tas notiktu. Valdība ir saskatījusi iespēju veikt visus nepieciešamos ekonomiskos pasākumus, reformas, ievērot tās fiskālās prasības, kas ir nepieciešamas, lai mēs atbilstu eirozonas prasībām. Es neredzu iemeslu, lai tas nenotiktu. Un nenotiktu tieši šobrīd, kad ir labvēlīgi ekonomiski un, var teikt, arī politiskie apstākļi. Eiropas Savienībā, es domāju. Un arī Latvijā. Garantiju, ka tas obligāti notiks, mēs nevaram dot nekur un ne par ko. Es arī saprotu, ka ir cilvēki, kas vēlētos eiro jautājumu novilcināt un vēl pārdomāt. Bet manā ieskatā mēs, Latvija, kopš neatkarības atgūšanas laikiem esam gājuši ļoti pareizā virzienā. Sākotnēji mēs izgājām no ekonomiskās atkarības no tikai vienas valsts - no Krievijas. Diversificējot savu ekonomiku, tirgus, ieviešot savu valūtu, izejot no rubļa zonas. Tas viss mums ir nodrošinājis augstāku labklājību nekā bijušajā Padomju Savienībā. Lielāku drošību nekā daudzās republikās, kas palika NVS valstis. Šobrīd varam būt droši, esot Eiropas Savienības tirgus zonā kā tādā. Ja runājam par to, kā mums ir pietrūcis, tā ir apņēmība pieņemt drošus lēmumus, faktiski tajā virzienā, kur mēs ejam. Piemēram, Igaunija arī kaut kur varbūt ir kļūdījusies, varbūt kaut kur rīkojusies pārsteidzīgi, bet visas lietas viņi ir ieviesuši. Tās, par kurām skaidrs, ka mēs arī to vēlamies darīt. Vai tā būtu informācijas tehnoloģiju attīstība vai banku sektora labāka regulācija, vai tāpat uzreiz apņēmīga iešana uz iestāšanos Eiropas Savienībā un beigu beigās - arī eiro ieviešana. To visu Igaunija ir ieviesusi vai nu gadu ātrāk, vai divus gadus, vai piecus gadus, vai bezmaz vienu otru lietu vairāk nekā piecus gadus ātrāk nekā Latvija. Tagad mēģināt atkāpties un bremzēt eiro ieviešanu, tas faktiski nozīmē nobremzēt savu attīstību un atkrist atpakaļ par daudziem gadiem.
Vai saistībā ar eiro ieviešanu visos Latvijas likumos vārds «lats» būs jānomaina ar «euro» vai tomēr paliksim pie «eiro»?
Likumos, jā. Par vārdu «euro». Nu tas ir starptautisks valūtas apzīmējums. Tā tas tiek rakstīts visās valstīs, arī tajās, kur nesakrīt eiro vārda izrunāšana. Pat Vācijā un Lielbritānijā viņi raksta «euro» un neraksta citas formas. Tas terminoloģijas jautājums, par ko Latvijas Tieslietu ministrija ilgi diskutēja ar Eiropas Centrālo banku. Mēs sūtījām vēstules komunicējot. Tas ir vairāk nekā gadu garš stāsts. Viņus uztrauc tas, ka mums parādīsies vairāki apzīmējumi. Bet ECB koncentrējas uz tiesību aktiem, neviens mums neliedz visos pārējos tekstos vai runā lietot vārdu, kā to paredz latviešu gramatikas noteikumi.
Bet līgumos, ko savā starpā slēdz Latvijas juridiskās un fiziskās personas, arī būs jāraksta «euro»?
Oficālos dokumentos ir jāparādās oficiālajam eiro nosaukumam «euro».
Vai prognozējat, ka ceturtdien Saeimā tiks pieņemts eiro ieviešanas likums? Vai koalīcijā par to ir diskutabli jautājumi?
Faktiski nav. Tie bija pirms tam un jau ir izdiskutēti. Likuma pieņemšanai ir vajadzīgs vienkāršs balsu vairākums, un domāju, ka tas tiks pieņemts. Manuprāt, sabiedrība nepareizi uztver eiro kā svešu valūtu. Eiro nav rublis. Eiro nav kaut kāda doičmarka, ja tādas būtu. Eiro ir mūsu valūta. Jo Latvija ir Eiropas Savienībā. Un mēs stājamies eirozonā, lai realizētu savu suverenitāti. Atceros, kad Latvija veidoja savu ekonomiku un gribēja iziet no rubļa zonas, daudzas rietumu valstis, ieskaitot Zviedriju, Vāciju, Pasaules Bankas eksperti Latvijai to nerekomendēja. Viņi uz to skatījās skeptiski. Mēs izlēmām ieviest latu, un tas bija pareizs solis. Šobrīd pareizs solis, ņemot vērā mūsu situāciju, ir ieviest eiro. Ņemot vērā Somijas un Igaunijas piemēru, kad šobrīd viņi ir Eiropas kodolā vairāk, nekā jebkad bijuši.
Vai eiro ieviešana notiks, ja opozīcija ierosinās referendumu par eiro ieviešanas likumu un tas tiks noraidīts?
Ja kāda grupa rosinās referendumu, es nevaru izslēgt, ka kaut kas tāds var notikt. Taču tie tad ir minējumi, un es tos negribu izteikt. Es domāju, ka gadījumā, ja notiek referendums, eiro ieviešanas process apstājas. Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka tad atliek mūsu jautājuma izskatīšanu. Tad, kad referendums beidzas, viņi pie šī jautājuma atgriežas vai neatgriežas vispār. Jo mēs nevaram prognozēt situāciju tur.
Kā notiks skaidras naudas maiņa? Vai cilvēki brīvi varēs samainīt jebkuru naudas summu, vai pie noteiktas summas viņiem būs jāatbild uz tiesībsargājošo iestāžu jautājumiem?
Es nevaru uzreiz pateikt, vai ir kāds iemesls, ja kāds atnestu, teiksim 15 tūkstošus latu, vai uzreiz būs klāt policija. Tā nenotiks, ka šī situācija tiks izmantota kaut kādām policejiskām vajadzībām. Bet cilvēkam ir jārēķinās, vai viņš ievēro skaidras naudas aprites un norēķinu noteikumus. Ja viņš tos ievēro, problēmas neradīsies. Bet, ja kāds nedeklarē savus naudas skaidras naudas uzkrājumus, viņam ir problēmas.
Vai ir kāds tiesisks mehānisms, kas pasargātu no tā, ka eiro ieviešanas brīdī tiek pielāgots neizdevīgs valūtas kurss?
Par to būs atsevišķs regulējums par konvertācijas kursa noteikšanu. Bet teiksim tā, skaidrs, ka šādas bažas cilvēkos ir. Un tās visas būtu jāpiefiksē un jāseko līdzi, kā tas viss notiks. Zinu, ka Finanšu ministrija ir izveidojusi attiecīgu speciālistu štatus, kas tam sekos, vai tirdzniecības vietās netiks ļaunprātīgi izmantotas manipulācijas ar cenām. Es pieļauju, ka objektīvi var būt dažādas situācijas. Cilvēkiem jāseko tam līdzi. Konkurences padomei.
Vai tiek domāts par kādām tiesiskām sankcijām pret negodīgiem komersantiem, kas izmanto eiro ieviešanas situāciju?
Latvijas Banka, es zinu, plāno, kā to kontrolēt. Tad ir Konkurences padomes lēmumi. Un Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbs noteikti uz to attiektos. Arī Finanšu ministrija gatavo speciālos pasākumus, lai monitorētu, kas notiek valūtas maiņas procesa gaitā. Neizslēdzu, ka var būt krāpnieciski gadījumi, kas tad būs policijas darbs. Neviens nedomā, ka tas varētu notikt bez kādiem negadījumiem. Bet skaidrs, ka šiem negadījumiem ir jābūt izņēmumiem. Darbs pie šā jautājuma nav pabeigts, tas ir procesā. Ir Eiro ieviešanas padome, kas skatīs šos konkrētos jautājumus. Tur cilvēki var arī sūtīt jautājumus un saņemt informāciju.