Viņa uzsver, ka kopš eiro ieviešanas Igaunija spējusi piesaistīt visvairāk ārvalstu tiešo investīciju starp Baltijas valstīm. Tas attiecas gan uz pieaugumu nominālā izteiksmē, gan uz pieaugumu procentos no iekšzemes kopprodukta, gan uz procentuālo pieaugumu.
Ņemot vērā to, ka ārvalstu tiešās investīcijas vidēji uz vienu iedzīvotāju 2004.-2011.gadā Igaunijā bija aptuveni trīs reizes lielākas nekā abās pārējās Baltijas valstīs, kā arī vidējā atdeve no ārvalstu tiešajām investīcijām 2004.-2011.gadā Igaunijā bija 1,6 reizes lielāka nekā pārējās Baltijas valstīs, neieviešot eiro, riskējam arvien vairāk atpalikt no Igaunijas investīciju piesaistes un līdz ar to arī nākotnē gaidāmās izaugsmes ziņā, brīdina ekonomiste.
Kā skaidro Rimgailaite, no pārējām 16 eirozonas valstīm Igaunijas piesaistītās ārvalstu tiešās investīcijas veicināja uzticības pieaugums. 2011.gadā Igaunijā ieplūda finansējums 50 nozīmīgiem investīciju projektiem, turklāt vairāk nekā puse no šiem projektiem bija rūpniecības investīciju projekti, galvenokārt no Somijas, Spānijas un Vācijas. Piemēram, Spānijas uzņēmums Atienza & Climent Group (Hello Kitty zīmola pārstāvis) investēja desmit miljonus eiro (7 miljonus latu) rūpnīcā Igaunijā, nosaucot eiro kā vienu no galvenajiem faktoriem, kāpēc uzņēmums izvēlējās investēt šajā valstī.
Uzticības pieaugums Igaunijai veicināja ārvalstu tiešo investīciju piesaisti arī no pārējām Baltijas valstīm. Piemēram, Latvijas Finieris investēja 20 miljonus eiro (14 miljonus latu) rūpnīcā Igaunijā.
Ekonomiste skaidro, ka, neskaitot uzticības pieaugumu kopš eiro ieviešanas, ir arī daži citi iemesli, kas stimulē ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Igaunijā, - investīciju atdeve, uzņēmumiem labvēlīga nodokļu sistēma, turklāt Igaunija turpina īstenot atbildīgu fiskālo politiku arī pēc iestāšanās eirozonā.
Lai gan atbildīgu fiskālo politiku var īstenot arī ārpus eirozonas, un eiro ieviešana stimulē investīcijas pie nosacījuma, ka valsts īsteno atbildīgu ekonomisko politiku, tomēr Latvijas Bankas ekonomiste domā, ka gadījumā, ja Latvija nepievienotos eirozonai, tā riskētu arvien vairāk atpalikt no igauņiem ārvalstu tiešo investīciju piesaistes ziņā.