Daži valsts maizē strādājošie 2015. gadā saņēmuši krietnu algas pielikumu, vēsta publiski pieejamās amatpersonu deklarācijas. Tikmēr, piemēram, Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Gausa ienākumi piedzīvojuši 91 000 eiro kritumu. Tas gan viņu joprojām nav izsitis no turīgāko valsts uzņēmumu vadītāju saraksta līdera vietas, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Kopš 1944. gada Bretonvudas konferences pasaules galvenais ekonomiskās statistikas rādītājs ir iekšzemes kopprodukts (IKP), kura aprēķināšanas metodi vēl 30. gados izstrādāja cariskajā Krievijā dzimušais amerikāņu ekonomists Saimons Kuzņecs. Publiskajā telpā IKP tāpat tiek plaši izmantots ekonomiskās labklājības raksturošanai, būtībā padarot šos jēdzienus par sinonīmiem, lai gan šāda prakse izraisa arī aizvien vairāk kritikas.
Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība. 2014.gadā Latvijā un Bulgārijā Džini koeficients (35,4%) bija otrs augstākais, salīdzinot ar citām ES valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2015.gadā veiktā apsekojuma dati.
Latvija no nākamā gada pievienojas automātiskajai informācijas apmaiņai starp valstu nodokļu administrācijām, kuras ietvaros Latvijas kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības sniegs citu valstu nodokļu administrācijām to rīcībā esošo informāciju par nerezidentu kontiem un ienākumiem. Tas nozīmē, ka arī Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņems šādu informāciju par Latvijas rezidentiem, kas izmanto kredītiestāžu pakalpojumus citās valstīs, atgādina starptautiskā auditorkompānija EY.
Latvijā un Igaunijā strādājošo ienākumi daudzās nozarēs pārsnieguši 2008.gada ienākumu līmeni, kaut atsevišķās nozarēs tie tomēr aizvien ir zemāki, secināts _SEB bankas _Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā. Lēnāk ienākumu līmenis audzis Lietuvā, tur vidējā bruto alga pieauga par 4,6% pretēji Latvijas rādītājam 6,8%, kas ir augstākais Baltijas valstu vidū.
Valsts prezidents Andris Bērziņš savas darba vizītes laikā Bauskā paudis pārliecību, ka Latvija spēs sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo ienākumu līmeni uz vienu iedzīvotāju, informē Valsts prezidenta kanceleja.
2014. gadā minimālā nepieciešamā summa ikdienas izdevumu segšanai palielinājusies par 21 eiro jeb 5%, sasniedzot 452 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2014. gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā apkopotais iedzīvotāju viedoklis par mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu pietiekamību.
Sakarā ar Krievijas embargo, piensaimniecību ieņēmumi ir kritušies līdz pat 40%, trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu atzina lauksaimnieku organizāciju pārstāvji.