Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz ekonomiku, Latvijā bezdarba līmenis jauno pieaugušo vidū vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kuriem nav iegūta vidējā izglītība, palielinājies par sešiem procentpunktiem un ir augstāks rādītājs nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, liecina OECD izglītības pārskata "Education at a Glance 2021" dati par Latviju.
Kopš 2014. gada jauniešu skološanai un nodarbināšanai Jauniešu garantijas programmas ietvaros ieguldīti vairāk nekā 60 miljoni eiro. Iztērētās naudas lietderīgumu līdz gada beigām vērtēs Finanšu ministrija, bet atbildīgās iestādes norāda, ka rezultāts ir sasniegts – jauniešu bezdarbs ir samazinājies. Šobrīd plānots atsevišķus atbalsta pasākumus pagarināt.
Jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies līdz 13,6%, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta Eurostat dati.
Trešdien Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja 500 miljonu eiro budžeta palielinājumu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai. Tā ir daļa no panāktā 1,2 miljardu eiro pieauguma 2017.-2020.gadā. EP ar 574 balsīm pret 113, diviem deputātiem atturoties, nolēma par 500 miljoniem eiro palielināt 2017.gada ES budžetu, portālam Diena.lv pavēstīja EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.
Latvijā pērn bija augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs, liecina ceturtdien publiskotie Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas aptver 275 ES reģionus.
Jauni cilvēki 15–34 gadu vecumā veido teju ceturto daļu Latvijas sabiedrības. Tos, kuri dzimuši pēc 1980. gada, dēvē par millenials jeb latviskojot – par tūkstošgades paaudzi. Mēdz teikt, ka viņi dzimuši iespēju laikā, tomēr realitātē ne visas durvis ir tik plaši atvērtas. Diena sāk rakstu sēriju, kurā dažādos griezumos tiks apskatīts, kā dzīvo mūsdienu jaunieši un ar kādiem izaicinājumiem viņi sastopas, sākot patstāvīgu dzīvi.
Eirobarometra veiktās aptaujas dati liecina, ka aptuveni puse Latvijas jauniešu jūtas izstumti no ekonomiskās un sociālās dzīves, kamēr Eiropas Savienībā (ES) vidējais rādītājs ir ap 57%, aģentūru LETA informēja Eiropas Parlamenta (EP) preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.Pētījumā piedalījās vairāk nekā 10 tūkstoši jauniešu no visas ES vecumā no 16 līdz 30 gadiem.
Jaunieši aicināti pieteikties Jauniešu garantijas profesionālās izglītības programmās, kurās gada vai pusotra gada laikā bez maksas var iegūt darba tirgū pieprasītu profesiju.Kā aģentūra LETA uzzināja Valsts izglītības attīstības aģentūrā, mācības 2016.gada sākumā piedāvā sākt 29 profesionālās izglītības iestādes, piedāvājot apgūt 56 dažādas profesijas.