Klimata izmaiņas Eiropā pēdējā pusgadsimta laikā ir nopietni ietekmējušas to, kad notiek plūdi, secināts šomēnes publicētā pētījumā. Izmaiņas gan nav vienādas, jo atsevišķās vietās Eiropā plūdu maksimums tiek piedzīvots pat par 65 dienām agrāk nekā pirms 50 gadiem, bet citur gandrīz par tikpat ilgu laiku vēlāk, piektdien lasāms avīzē Diena.
Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) ir apņēmīgāka nekā jebkad agrāk cīnīties pret klimata izmaiņām pēc ASV prezidenta Donalds Trampa paziņojuma par izstāšanos no Parīzes klimata līguma.
Vairums amerikāņu uzskata, ka ASV būtu agresīvi jācīnās pret klimata izmaiņām, taču tikai daži šo jautājumu uzskata par prioritāti, salīdzinot ar ekonomiku vai drošību, liecina otrdien publiskotā ziņu aģentūras Reuters un uzņēmuma Ipsos aptauja.
Ķīnas un Eiropas Savienības (ES) līderi, kā liecina BBC rīcībā nonākusi informācija, vienosies par kopīgu dokumentu, kurā paudīs atbalstu Parīzes klimata pārmaiņu novēršanas dokumentam un tādējādi netieši izteiks nosodījumu ASV līdera Donalda Trampa nodomam izstāties no līgumu parakstījušo valstu loka.
Itālijā notiekošā "lielā septiņnieka" jeb G7 samita dalībnieki pauduši gatavību pastiprināt pret Krieviju vērstās sankcijas, tomēr klimata jautājumā vienprātību nav izdevies panākt, uzsvērts samita gala paziņojumā.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus sagaida gājputnus, cīnās par mežizstrādes apturēšanu putnu ligzdošanas laikā un mudina latviešus iet mežā, kamēr to vēl var pazīt.
Kad 2005. gada janvārī plosījās viens no spēcīgākajiem valstī pieredzētajiem orkāniem Ervins, zaudējumi a/s Latvenergo elektropārvades sistēmām vien sasniedza 20 miljonus eiro. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse stāsta – pārmaiņu ietekmē kataklizmas kļūst arvien postošākas. Lēš, ka nepielāgošanās gadījumā 2020. gadā Eiropas Savienībā (ES) rastos zaudējumi 100 miljardu eiro, bet 30 gadu vēlāk – 250 miljardu eiro apmērā.
Aizdomas, ka aizvien biežāk ir stipri lietains un vasaras karstums nepanesamāks, apliecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra veiktā apjomīgā klimatisko apstākļu analīze. Tā uzskatāmi atklāj, ka pēdējā pusgadsimta laikā Latvijā notikusi klimata pasiltināšanās un palielinājies nokrišņu daudzums. Kā ikvienas pārmaiņas, arī klimata pārmaiņas ietver sevī gan riskus, gan iespējas. Pretošanās klimata pārmaiņām ir lieka, viedākā pieeja ir ņemt vērā šīs izmaiņas un censties pēc iespējas prātīgāk tām pielāgoties, kaut vai parūpējoties par izturīgiem gumijas zābakiem, košu lietusmēteli, varbūt kādu arbūza sēklu eksperimentālam stādam, lai laika prognozes nākotnē nenestu vilšanos.
Ekstrēmi laikapstākļi un klimatiskie apstākļi, tostarp arktiskie karstuma periodi, turpinās arī šogad. Tas seko pēc pērn piedzīvotajiem gaisa temperatūras rekordiem un jūras līmeņa pieauguma un ledāju kušanas. ANO Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO) otrdien brīdināja, ka krasās pārmaiņas globālajā klimata sistēmā turpinās arī šogad.
Pasaules 20 lielāko ekonomiku valstu grupas G20 finanšu ministriem sestdien neizdevās iegūt no ASV apliecinājumu solījumam īstenot antiprotekcionisma politiku un turpināt cīņu pret klimata pārmaiņām.
Ķīna, kur lielo pilsētu un industriālo centru tuvumā biezs smogs ir teju vai ikdienas parādība, ar smoga ierobežošanas pasākumiem pirms nozīmīgām politiskām sanāksmēm patiesībā video un pilsētu iedzīvotājiem nodara vēl lielāku ļaunumu, secināts maijā publiskotā Pekinas Universitātes un Fudanas Universitātes pētījumā. Ķīnā valsts kontrolētie mediji pētījuma rezultātus principā ignorēja, vēsta CNN.