Agrāki pavasara plūdi novēroti Ziemeļaustrumeiropā, kuras robežās atrodas arī Baltijas valstis. Pētījuma autori no Vīnes Tehniskās universitātes norāda, ka agrāki vai vēlāki plūdi var radīt dažādus izaicinājumus dažādiem reģioniem Eiropā. Piemēram, ietekmēt zivju resursu izmaiņas upēs, sarežģīt hidroelektrostaciju darbu un radīt neparedzamas sekas lauksaimniecībai.
Pētnieki jau ilgstoši ir izvirzījuši hipotēzi, ka globālās sasilšanas izraisītās klimata izmaiņas tieši ietekmē plūdu norises laika izmaiņas, bet līdz šim neviens nebija nācis klajā ar nopietniem pierādījumiem. Vīnes Tehniskās universitātes pētījumā, kura laikā skrupulozi izvērtēti dati, kas kopš 1960. gada ir ievākti 4262 hidrometrisko novērojumu stacijās 38 Eiropas valstīs, beidzot tas ir izdarīts.
Pētījuma autors Ginters Blēšls un viņa komanda viskonsekventākās izmaiņas ir konstatējuši Ziemeļaustrumeiropā, kur aptuveni 50% novērojumu staciju plūdi reģistrēti par astoņām dienām agrāk nekā 1960. gadā. Zviedrijas dienvidos un Baltijas valstīs agrāki pavasara pali saistīti ar agrāku atkusni, kas izskaidrojams ar augstākām gaisa temperatūrām gada sākumā.
Vislielākās izmaiņas novērotas reģionā, kas stiepjas no Portugāles līdz pat Anglijas dienvidiem. Tur pusē hidrometrisko novērojumu staciju plūdi reģistrēti vismaz 15 dienu agrāk nekā iepriekš. Savukārt 25% staciju plūdi novēroti pat par 36 dienām agrāk nekā 1960. gadā.
Šajā reģionā plūdi nav saistīti ar sniega kušanu, bet gan ar lietusūdens uzkrāšanos augsnē. Līdz ar spēcīgākām un ilgstošākām lietavām gruntsūdeņi savu maksimālo kapacitāti sasniedz agrāk nekā iepriekšējās desmitgadēs. "Dienvidanglijā mūsdienās līst biežāk, ilgāk un daudz intensīvāk. Šī iemesla dēļ ir augstāks gruntsūdeņu līmenis un augstāks augsnes mitrums nekā ierasts. Apvienojumā ar intensīvām lietusgāzēm tas izraisa agrākus plūdus," Blēšls skaidro britu raidsabiedrībai BBC.
Pētījuma autori konstatējuši, ka Ziemeļjūras un Vidusjūras piekrastes reģionos mūsdienās upes pārplūst vēlāk nekā pirms 50 gadiem. Zinātnieki uzskata, ka plūdi Ziemeļjūras piekrastes upēs sākas vēlāk, jo vēlāk tiek novērotas ziemas vētras.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 18. augusta, avīzē Diena!