Par to, kā laikā, kad kultūras nozare ir apturēta, dzīvo reģionālās koncertzāles un ar kādu skatu tās raugās nākotnē, Aismas Orupes saruna ar Latgales vēstniecības Gors vadītāju Diānu Zirniņu.
Kultūras nozare jau ilgu laiku praktiski ir apstājusies. Patlaban par to, kad tā varētu atsākties, nepārprotamas atbildes nav ne valdībai, ne Veselības, ne Kultūras ministrijai. Tiesa, ir Ministru kabineta apstiprināta četru soļu stratēģija. Nozarē strādājošie gan rosina neturēties tikai pie tās, bet atļaut rīkot zema riska pasākumus, ievērojot virkni nosacījumu un drošības protokolu. Tāda pieredze tiek izmantota arī citviet Eiropā.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) nākamnedēļ aicinās valdību lemt par ierobežojumu mīkstināšanu kultūras nozarē, otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē informēja kultūras ministrs.
Pērn Latvijā nedaudz sarucis mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu skaits kultūras centros, teju sasniedzot 2017.gada rādītājus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Latvijas statistikas gadagrāmatā 2020 pieejamie dati.
"Kultūras nozarei Covid-19 liedza rādīt, taču nelika šķēršļus – radīt. Kultūras ministrijas (KM) galvenais uzdevums bija to nodrošināt. Tāpēc arī tika veidotas atbalsta programmas – gan radošo personu nodarbinātības, gan visas nozares ilgtspējai un stabilizēšanai," preses konferencē uzsvēra kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), piebilstot, ka liela daļa atbalsta mehānismu veidoti "ciešā sazobē ar nozari, ņemot vērā specifiskos rādītājus". Tiesa, izstrādātās programmas neesot ideālas, bet iespēju robežās KM centusies būt elastīga un tās pilnveidot.
Aplūkojot dažādus sociālekonomiskos procesus, nereti Latviju mēdz salīdzināt ar abām pārējām Baltijas valstīm. Šoreiz Diena aptaujāja ekspertus par atpūtas, kultūras un izklaides nozares nozīmi Lietuvas un Igaunijas tautsaimniecībā.
Kādai jābūt kultūrai galvaspilsētā? Par to sprieda Latvijas Mākslas akadēmijas Jaunajā zālē vakar notikušajās Rīgas domes deputātu kandidātu kultūrdebatēs. Viens no jautājumiem, kas tika akcentēts, – būtiski ir atdzīvināt kultūras vidi ne tikai pilsētas centrā, bet arī tās apkaimēs, iesaistot tajā nevalstiskās organizācijas.
Lai atbalstītu komersantus, biedrības un nodibinājumus, kuru darbība saistīta ar pastāvīgu publisku kultūras norišu nodrošināšanu un bijusi ierobežota Covid-19 valstī noteikto ierobežojumu dēļ, Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) izsludinājis 2,3 miljonus eiro vērtu mērķprogrammu.
Var darīt un organizēt jebko, bet vienmēr būs tādi, kuri nenāks un tikai feisbukā komentēs, ka nekas nenotiek. Pusi radošā mūža vadot Preiļu novada kultūras dzīvi, Guntis Skrimblis ir pārliecināts, ka arī reģionos jābūt pieejamam plašam kultūras notikumu spektram: no šlāgera un ballēm līdz klasikai un augstajai mākslai.