Agri vai vēlu ministru portfeļus partijas sadalīs, un tad sāksies nākamā tradicionālā izprieca - izvirzīto personāliju brāķēšana un izsmiešana. Tā notiek pēc ierastā scenārija. Ja kandidāts uz ministra posteni nav "no nozares" - slikti (pietrūks zināšanu, izpratnes utt.). Ja ir - arī slikti, jo kaut ko būtisku nozarē varot mainīt tikai cilvēks, kurš nav saistīts ar šīs nozares profesionālajām grupām un grupējumiem. Ja kandidāts ir, kā mēdz teikt, spilgta personība - slikti (var atrast pretrunīgi vērtējamus izteikumus vai rīcību pagātnē); ja "pelēcītis" - arī slikti…\
Pirms vēlēšanām daudz dzirdējām kandidātu vaimanas par iedzīvotāju zemo uzticību valstij, tās varai. Tālāk mums ir šādi saskaitāmie. Pirmais: būtiska varas sastāvdaļa ir parlaments. Otrais: parlamenta reputācija, maigi izsakoties, nav augsta. Trešais: lai gan sabiedrības priekšstats, ko un kā dara Saeima, ne vienmēr atbilst patiesībai, t.
Cilvēkam raksturīgi aprast ar nekomfortablu situāciju - var dzīvot stresā mēnesi, trīs, pusgadu, bet ne jau nepārtraukti. Tāpēc saprotams, ka samierināmies ar situāciju Ukrainā, konfliktu starp Krieviju un Rietumiem, nojausmu, ka neko labu tas viss mums nesola. Karadarbība Ukrainas austrumos, Krievijas militārās tehnikas spēka demonstrējumi pierobežā utt.
Politiķi gādā, lai ciniķiem būtu viela mēles trīšanai arī pēc vēlēšanām… Pirms tām, šķiet, nebija tādas partijas, kas starp prioritātēm neminētu veselības aprūpi un lielāku neatkarību no Krievijas enerģētikā. Tā bija? Bija. Nu izrādās, neviens ar šīm prioritātēm tā īsti nodarboties negrib, uzņemoties vadīt Veselības un Ekonomikas ministrijas.
Aizvadīta pirmā nedēļa pēc Saeimas vēlēšanām, un, lai gan nākamā valdība vēl tikai top, publiskajā telpā bieži tiek formulēts jautājums: "Nu, un kas mainīsies?" Cik noprotams, plašāku publiku apmierinošu atbildi ievēlētie politiķi sniegt nespēj.
Pretēji, iespējams, pirmajām asociācijām, kādas var izraisīt virsraksts, runa būs nevis par jaunās koalīcijas veidošanas procesu, bet likumprojektu Vietējo pašvaldību referendumu likums, ko šonedēļ skatīja Saeima. Jāuzsver, ka šis likumprojekts neiekļaujas tradicionālajā pozīcijas - opozīcijas pretstāvēšanā.
Klasiķis teicis: divas lietas labāk nezināt - kā taisa desas un politiku. Salīdzinājums nav glaimojošs nedz desai, nedz politikai. Ja nu tomēr pieņemam realitāti, kāda tā ir, paliek jautājums: cik desā ir gaļas un cik politikā politikas (nevis pašmērķīgas grūstīšanās un kombinēšanas)?
Valdību veidošanai tradicionāli raksturīga sarunu dalībnieku savstarpēja blefošana, gandrīz jau apstiprinātu modeļu maiņas un tamlīdzīgas izdarības, tāpēc komentēt šo sarunu sākumposmu ir nepateicīga nodarbošanās. Tāpēc tikai dažas piezīmes.
Priekšvēlēšanu debatēs par Latvijas drošības jautājumiem līdz šim pietrūcis (subjektīvā skatījumā, protams) kāda būtiska saturiska atzara. Kopējā izskanējusī konstrukcija pareiza: drošībai nepietiek ar palielinātu militāru budžetu un aizsardzības spējām, ja sabiedrībā ir augsts pesimisma un neticības valstij līmenis.