Mediķu organizācijas aicina Valsts prezidentu Egilu Levitu iestāties par finansējuma palielināšanu veselības nozarei, informēja Latvijas Ārstu biedrība.
Valdība šodien nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Veselības ministrijai (VM) piešķirt 69 341 604 eiro, lai nodrošinātu piemaksas Covid-19 ārstniecībā un ierobežošanā iesaistītajiem mediķiem un citiem darbiniekiem no šā gada 1.janvāra līdz 31.martam.
No šodienas valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga ir paaugstināta no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro, paredz pērn valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu. Tāpat no šī gada mediķu zemākā darba samaksa pieaugs par 25%, tādējādi nodrošinot Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktās prasības par pakāpenisku atalgojuma pieaugumu.
Saeimai un valdībai šogad vēl jāatdod mediķiem parāds 44 miljonu eiro apmērā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Saeimai trešdien apstiprinot 2021.gada valsts budžetu, nākamgad mediķu zemākā mēnešalga pieaugs par 25% jeb no 1187 eiro līdz 1489 eiro ārstiem un no 785 eiro līdz 985 eiro māsām, informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne.
Līdzīgi kā pavasarī no marta līdz maijam, arī šajā Covid-19 uzliesmojumā no oktobra līdz pat gada beigām mediķiem solītas piemaksas par darbu paaugstinātas slodzes un stresa apstākļos. Iepriekš ne visi sajuta to kā atbilstošu novērtējumu, jo starp piemaksām vairāku simtu eiro apmērā bija arī mediķi, īpaši medmāsas un māsu palīgi, kuru makus papildināja vien ar dažiem eiro, turklāt - ar vairāku mēnešu novēlošanos. Tagad Veselības ministrija sola citus piemaksu principus, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Lai arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš uzsvēra, ka solītais mediķu algas pieaugums nākamgad tiks nodrošināts, patiesībā ar tam rezervētajiem 183 miljoniem eiro nepietiek solījuma izpildei pilnā apmērā. Turklāt tas nav viss. Veselības ministrija, saprotot, ka vairāk naudas visdrīzāk arī nedabūt, aicina mediķus ar šo rezervēto, jau tā nepietiekamo naudu vēl padalīties citiem mērķiem, jo algu palielināšana nav vienīgās vajadzības, ziņo LTV raidījums de facto.
Lai arī patlaban vēl norit sarunas par 2021.gada budžetu, tā izstrādes procesā jau ir iezīmēti 338,6 miljoni eiro, tostarp līdzekļi ārstniecības personu un pedagogu darba samaksas pieaugumam, kā arī iezīmēts finansējums Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā, liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija.
Pašlaik nav zināms, cik reāli nākamgad ir panākt mediķu atalgojuma pieaugumu par 30%, bet, ja tas nenotiks, nozare noteikti gatavosies protestiem, paziņoja Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.
Satversmes tiesa (ST) pirmdien ierosinājusi lietu par 2020.gada budžetā noteiktā mediķu algas pieauguma atbilstību valsts pamatlikumam, aģentūra LETA uzzināja ST.
Veselības ministrijas (VM) šonedēļ prezentētais jaunais mediķu atalgojuma modelis, kas ietver alternatīvu celt mediķu atalgojumus lēzeni septiņu gadu laikā, paredz likuma nepildīšanu un vairāk birokrātijas, šādu nostāju pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Veselības ministrija nupat prezentējusi jauno ārstniecības personu atalgojuma modeli, kurā septiņu gadu laikā ieplānots visai ievērojams algu palielinājums. Pašu mediķu publiski paustajā jūtama pozitīva attieksme pret jauno modeli. Tomēr tiek arī uzsvērts, ka tā ieviešana nevar notikt vienā mirklī un pie tā vēl ir smagi jāstrādā. Vairākas neskaidrības un bažas par reālu iespēju realizēt jauno modeli gan ir Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai (LVSADA).