Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) un Valsts prezidentam Andrim Bērziņam bija tiesības pateikt "nē" Satversmes grozījumu tālākai virzībai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, uzskata ilggadējais Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa paziņojums par dalību valodas referendumā uzskatāms par novēlotu mēģinājumu demonstrēt vienotību valsts augstāko amatpersonu starpā, uzskata politologs Juris Rozenvalds.
Saskaņas centra (SC) pārstāve un Centrālās vēlēšanu komisijas locekle Elizabete Krivcova neredz juridiskus šķēršļus valsts valodas statusa piešķiršanai krievu valodai un uzskata, ka pamatā diskusijas ir politiskas – vai Latvijai to vajag.
Šī ir trešā reize, kad studentu korporācijas aktīvi iesaistās politiskos procesos, jo šo notikumu vērtē kā ļoti nozīmīgu valstij. Tā par gaidāmo referendumu otrdienas rītā intervijā Latvijas Radio sacīja krievu studentu korporācijas _Fraternitas Arctica _seniors Dmitrijs Trofimovs.
Vissatraucošākais ir, ka Latvijā šo 20 gadu laikā nav bijis valstiskas, patriotiskas audzināšanas, laikrakstam Latvijas Avīze sacīja operas solists, Visu Latvijai atbalstītājs Nauris Puntulis.
Referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz piešķirt krievu valodai otras valsts valodas statusu Latvijā ir sekas 20 gadus nesekmīgi īstenotajai sabiedrības integrācijas politikai. Tādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL - TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Referendums būs. Notiks. Tas ir labi. Cimds ir nomests, un
Latvijai uzticamo pilsoņu goda lieta ir cimdu pacelt. Piedalīties
un balsot pret vēl dziļāku sabiedrības nošķirtību, pret tālāku
segregāciju, jo tieši pie tā novestu divas valsts valodas Latvijā.
Galīgā konsekvencē divvalodība novestu pie valsts integritātes
zuduma un latviešu valodas pakāpeniskas izspiešanas no vienīgās
telpas visā plašajā pasaulē, kur tai ir iespēja pastāvēt un
attīstīties.
18.februārī gaidāmajā referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai plāno piedalīties 62,7% Latvijas pilsoņu, un nepilni 28% no viņiem domā balsot par, savukārt 62,4% balsos pret, liecina Latvijas faktu janvārī veiktā aptauja.__
Otras valsts valodas ieviešana Latvijā ir pretrunā ar valsts
konstitucionālajiem pamatiem, traucēs mazākumtautību integrāciju un
vienotas sabiedrības funkcionēšanu, kā arī apdraudēs latviešu valodas
eksistenci, Valsts valodas komisija paudusi paziņojumā presei.