"Ar gadiem sirdī palieku jaunāka. Nezinu, kā to izskaidrot. Varbūt tāpēc, ka kļuvis vairāk laika padomāt arī par sevi, jo jaunībā, brieduma gados galvenais bija darbs un ģimene," saka seniore Biruta Gulbe.
Otrdien Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) ārkārtas sēdē seniori iztaujāja Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (Vienotība) un finanšu ministru Jāni Reiru (Vienotība) par dažādiem ar pensiju pārrēķināšanu saistītiem jautājumiem. Neiztika arī bez skaļām diskusijām un pārmetumiem.
Disciplīna. Vienam tā asociējas ar karaspēku, citam - ar mācību procesu. Vēl kāds teiks - uz senioru vecumu tā vairs neattiecas, jo beidzot taču var atļauties dzīvot brīvi, ļauties laika plūdumam un rīkoties saskaņā ar izjūtām un apstākļiem. Tomēr pašdisciplīnai ir nozīme jebkurā vecumā, arī cienījamos gados.
"Vai tad senioru vecumā tikai dzied korī un tamborē? Senioru vecumā arī airē! Taču starp mūsējiem ir tādi, kuri nodarbojas gan ar airēšanu, gan tamborēšanu un apģērba dizainu un vēl dzied korī," apliecina Rīgas Airētāju kluba vecmeistari Agrita Uzulnika-Alksne un Juris Griķis.
Sociāli taisnīgi būtu vispirms palielināt pensijas, kas ir līdz 200 eiro mēnesī lielas, piektdien sarunā ar vairākām senioru organizācijām teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).
Termins trešās paaudzes universitātes Latvijā nav plaši
pazīstams. Tikmēr Polijā šīs tieši senioriem dibinātās universitātes jau
ieguvušas cienījamu reputāciju, kļuvušas pieprasītas un ir kupli
apmeklētas. 2015. gadā tiek atzīmēta 40. gadadiena kopš pirmās senioru
universitātes dibināšanas Polijā. Mūsdienās Polija var lepoties ar 450
universitātēm un vairāk nekā 100 000 studentu senioru. Pat daudzās
mazpilsētās ir sava trešās paaudzes universitāte ar aktīviem seniora
vecuma studentiem.
"Vecums nav tas ļaunākais, kas ar
cilvēku var notikt," saka Saulkrastu Pensionāru biedrības
pārstāve Rasma Miglāne. Saulkrastos, kur pilsētas
pamatiedzīvotāju skaits ir 6200, pusotrs tūkstotis ir pensijas
vecuma ļaužu. Pensionāru biedrībā aktīvi darbojas aptuveni 100
senioru.
"Dzīve patiesībā ir skaista, ir jāpriecājas par katru dienu! Nav ko īgņoties - jo vairāk cilvēks īgņojas, jo vairāk slimo," uzskata Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas invalīdu biedrības Aizvējš vadītāja Ina Krēvica.
Tuvojoties 2015. gada valsts budžeta apstiprināšanai, pacientu un senioru organizācijas norādījušas, ka tām ir vismaz viena obligāta prasība nākamajam veselības ministram - palielināt zāļu kompensācijas apjomu par 20 miljoniem eiro gadā. Tāpat nozīmīgi, lai valsts veselības aprūpes budžets nākamgad tiktu palielināts par 15% jeb par 108 miljoniem eiro.
Vislabākā dzīve gados veciem cilvēkiem ir Norvēģijā, bet Latvija globālā pētījumā par vecu cilvēku dzīves apstākļiem ierindojas 35.vietā, gada laikā pakāpjoties par desmit pozīcijām.
"Es nemaz nepārdzīvoju, ka man palika 70 gadu, ar šo gadadienu nekas nav mainījies. Jo var 20 gados dzīvot kā vecs un var būt jauns arī 70 gados," pārliecinoši attrauc Māra Švāģere, kad viņai vaicāju, kādas bijušas sajūtas, pamostoties dzimšanas dienas rītā.Dāma, kura joprojām valkā džinsus un augstpapēžu zābaciņus, kura nav iestigusi mazpilsētas lēnīgajā ritmā, bet, gluži otrādi, - ar savu darbīgumu uzkurbulējusi apkārtējos; kura nav padevusies kaitēm, bet metusi tām izaicinājumu, ar riteni katru dienu nobraucot 10 kilometru.
Kopš vasaras sākuma Latvijas Samariešu apvienības 40 sociālo un 10 neformālo aprūpētāju, kas iesaistīti Eiropas Savienības līdzfinansētajā projektā aprūpes jomā Carer+, izmantojot planšetdatoru, palīdz apgūt digitālās prasmes 50 senioriem."Brīnišķīgs rezultāts! Esmu no sirds lepna par šiem cilvēkiem, kuri 60, 70 un pat 80 gadu vecumā ir gatavi pārvarēt digitālo plaisu, kas šķir viņus no pilnvērtīgas dzīves," stāsta aprūpētāja no Latgales priekšpilsētas Rudīte Barda.