Krāpniecisku darījumu rezultātā zaudēt īpašumu cilvēkam nozīmē zaudēt pamatu zem kājām. Bieži tā tiek zaudēta arī uzticība valstij, jo cietušā ieskatā valsts nav izveidojusi mehānismu savu iedzīvotāju īpašuma tiesību aizsardzībai. Vairāku gadu garumā notāri ir centušies pievērst lēmumu pieņēmēju uzmanību tam, cik neaizsargāti ir iedzīvotāji, neraugoties uz dažādiem likumiem. Tomēr līdz šim būtiskas izmaiņas, lai novērstu likumu nepilnības, ko tik prasmīgi izmanto krāpnieki, nav sekojušas.
Gluži vai kā gribēdams pasaudzēt mūsu maciņus no energoresursu cenu kāpuma, šis rudens līdz novembra vidum bija neparasti silts, tomēr ir skaidrs, ka par apkuri un elektrību maksāsim vairāk nekā senāk. Cik maksās siltums, cik elektrība, kā ietaupīt – to ir sākuši rēķināt līdzi pat tie cilvēki, kas līdz šim vienkārši samaksāja par patērēto, neiedziļinoties, kā veidojas maksājamā summa.
Augstākās tiesas Senāts, izskatot administratīvo lietu sūdzībā par sakaru pieejamības un to kvalitātes kritērijiem publiskā iepirkumā, secinājis, ka valsts pārvaldes institūcijām rūpīgāk jāvērtē kādi kritēriji tiek izvirzīti publiskajos iepirkumos, pretējā gadījumā nepilnības var kaitēt brīvai konkurencei pakalpojumu tirgū.
Gan uzņēmums Rīgas siltums, gan daudzi citi siltumapgādes uzņēmumi sastopas
ar kardināli atšķirīgiem resursu iegādes nosacījumiem,
to vidū ar dažādiem finansiālajiem aspektiem, kas paredz, piemēram, par dabasgāzi norēķināties, jau veicot
iegādi, bet tas prasa apjomīgus finanšu ieguldījumus.
Viena no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pamatvērtībām ir godīga konkurence, un, aizstāvot šo vērtību, ir izveidota LTRK Konkurences neitralitātes komiteja. Turklāt godīga konkurence ir demokrātiskas sabiedrības saimniekošanas sistēmas elements. Prakse rāda, ka tajos sektoros, kuros godīga konkurence tiek maksimāli ievērota, cenas ir zemākas un pakalpojums ir kvalitatīvāks.