Pirms 25 gadiem, 1996. gada 28. janvārī, Ņujorkā nomira dzejnieks, Nobela prēmijas laureāts Josifs Brodskis. SestDiena viņu pieminēja 10. februārī rakstā Liekēdis Jozefs, Nobela laureāts (1940–1996).
"Iespējams, šis aktieru duets – Astrīda Kairiša un Ģirts Jakovļevs – drīz varēs pretendēt uz latviešu teātra stabilākā mīlētāju pāra statusu," vēstīja paraksts zem Dienas fotogrāfa Jāņa Bula bildes uz Dienas pielikuma Izklaide vāka. Tas bija 1996. gada 12. janvārī. Šā gada 8. aprīlī Astrīdai Kairišai paliktu 80 gadu. Pārskatot senās Dienas, viņas apaļajās un pusapaļajās jubilejās intervijas ar aktrisi neatradu. Tikai pirms 10 gadiem, 2011. gada aprīlī, viņa atkal bija uz Izklaides vāka, nofotografēta pie Nacionālā teātra, kolēģu sveikta 70 gadu jubilejā un sēdināta rozā kadiljakā.
Janvāra barikāžu celšanas tiešo izraisītāju, Viļņas 1991. gada 13. janvāra nakts asiņaino notikumu, sakarā ir dzirdēts apgalvojums, ka patiesībā šaušanai janvārī vajadzēja sākties nevis Lietuvā, bet Latvijā. 1991. gada 17. janvāra Dienā komentētājs Valdis Egle aplūkoja šo versiju. Lasot to šodien, kad jau ir bijuši arī 2014. gada notikumi Ukrainā, režisoru rokraksts top vēl skaidrāks.
Laikrakstam Diena vienmēr ir bijušas svarīgas ne tikai mazā cilvēka rūpes un raizes, cīnoties ar viņa īpašajām vajadzībām, bet arī vietējās un pasaules zvaigznes, pēc kurām tiecoties mazais cilvēks uz brīdi aizmirst savas raizes. Bet, ja ir iespēja zvaigžņu devumu anonīmi komentēt, šajos komentāros mazais cilvēks iegūst Atlanta spēku, nonesot zvaigznes no debesīm un iesviežot tās savu īpašo vajadzību Augeja staļļos, lai pasmaržo īsto dzīvi…
Ja nu kāda rūpniecība, kas ražoja tiešām pieprasītas preces, Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas tika izpostīta vai vismaz krietni papostīta, tā bija narkotiku rūpniecība. 1992. gada Ziemassvētki pagāja liela narkotiku skandāla ēnā – 18. decembrī notika kratīšana valsts uzņēmumā Latbiofarm.
Spridzināšana un spridzināšanas draudi Latvijā nebija nekas ļoti neparasts XX gs. 90. gadu vidū, taču parasti tas attiecās tikai uz, tā sakot, iesaistītajām personām, kamēr vidējais darbarūķis par kārtējā kroga vai uzņēmēja spridzināšanu uzzināja tikai no avīzēm, ja vien nelaimīgā kārtā nebija gadījies pārāk tuvu sprādziena vietai. Spridzināšana kā masu terora līdzeklis pirmoreiz tika izmantota 2000. gada 17. augustā universālveikalā Centrs.
Vēsture atkārtojas – pieminējusi Kaupēnu, rakstā par 90. gadu vidus bandītismu Mūslaiku kaupeni nelaupa pajūgus 1995. gada 2. decembra SestDienā secināja Līga Krapāne (tobrīd jau vairs ne Dienas, bet NIP biroja darbiniece). "Mūslaiku kaupeni izpurina šķietami naudīgos Viļņas tirgus kārotāju autobusus, zog kravas ar šprotēm, baļķiem, apakšveļu, radioaktīvām vielām, aplaupa pasta mašīnas un bez kavēšanās nogalina. Līdzība starp divdesmitajiem un deviņdesmitajiem tomēr ir, jo arī Kaupena laikos valstī iezīmējās saimnieciskās depresijas pazīmes – pieauga bankrotu un savstarpējo parādu skaits. Šādos brīžos valstī tiek pastiprināti soda mēri, kas arī izpaudās 1923. gada likumā par dažu noziedzīgo nodarījumu pastiprinātu apkarošanu. Saskaņā ar to Kaupenu tiesāja kara tiesa pēc kara laika likumiem."
Morgi pārpildīti, līķi joprojām krājas – tik dramatisks virsraksts, kādus pat tagad, Covid-19 pandēmijas laikos, Latvijas medijos nemana, bija izvēlēts rakstam par situāciju Rīgas morgos 1992. gada 12. decembra Dienā.
Pirms 30 gadiem, 1990. gada 23. novembra rītā, iznāca Dienas pirmais numurs. Diena bija auksta. ''Mainīgs mākoņu daudzums. Ceļi apledojuši. Gaisa temperatūra dienā no –6 līdz –1 grādam, ziemeļu rajonos līdz –10 grādiem. Naktī ziemeļu rajonos līdz –18 grādiem,'' vēstīja Dienas pirmās laika ziņas.