Ažiotāža ap 16. martu mudina kārtējo reizi aicināt amatpersonas padomāt, kā viņu publiskie izteikumi - lai cik labi nodomi, pieņemsim, ir to pamatā - izskatās, kā mēdz teikt, no malas.
Lai cik skeptiski daudzi no Latvijā dzīvojošajiem vērtē mūsu politiķus un valsti (ko nu kurš ar to saprot), jādomā, ka vairākums vismaz sevī ir pārliecināti, ka, "kaut kas tāds" kā Ukrainā notiekošais Latvijā nav iespējams. Līdz ar to mūsu attieksme objektīvi ir mazliet virspusēja šausmināšanās kā par jebkuru situāciju, kad bojā iet cilvēki un redzama naida, nežēlības utt.
Valdības darba kārtībā nonācis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojums par to, kā mums veicies ar, vienkāršoti izsakoties, IT sistēmu un elektronisko pakalpojumu ieviešanu pārvaldes iestādēs.
Sešas reizes gadā Polijā iznāk visnotaļ kvalitatīvs (jo balstās uz vietējo, nevis Rietumu ekspertu darbiem) izdevums New Eastern Europe. Ik numurā ir "lielā tēma" - piemēram, iepriekšējā tāda bija t. s. jaunie mediji Austrumeiropā. Savukārt jaunajā (šā gada februāris - marts) numurā centrālais temats ir Baltkrievija. Protams, ir vairāki materiāli par Ukrainā notiekošo. Tomēr redakcija ir uzskatījusi par nepieciešamu "neskriet līdzi" citu mediju dienas kārtībai un saglabāt Baltkrievijas tēmu. Manuprāt, pareiza attieksme.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieaicināto ekspertu novērtējums Latvijas zinātniskajiem institūtiem izraisījis interesi - kā jau mūsu sabiedrībā pieņemts, šī novērtējuma kritiskajā sadaļā. Nacionālais mazohisms turpina plaukt - tiek izgaršots to 22 pētniecības centru saraksts, kurus ieteikts slēgt, lai gan tikpat labi varētu priecāties, ka mazajā Latvijā, ņemot vērā zinātnes finansējumu, 15 institūcijas atzītas par spēcīgām starptautiskā mērogā, savukārt vēl 33 - vietējā.
Politiskais tirgus valdības veidošanas procesā, delikāti saukts par "līdzsvara meklējumiem", raksturīgs lielai daļai valstu, t. i., tā nav Latvijai raksturīga ieraža. Tomēr citviet šiem kompromisa meklējumiem ir racionālāks pamatojums.
Ministru kabineta šīs nedēļas sēde (tās atklātā daļa) - iespējams, viena no pēdējām līdzšinējai ministru komandai un premjeram - bija labs iegansts un veids paskatīties, kā tad funkcionē valsts pārvalde Latvijā.
Zemkopības ministre un, iespējams, nākamā Ministru kabineta vadītāja ir paudusi, ka viens no Latvijas valdības svarīgākajiem uzdevumiem šogad būs salāgot Eiropas Komisijas ieskatus par to, kā tērējama ES fondu nauda, ar Latvijas specifiku un nacionālajām interesēm. Te nav ko iebilst.
Virkne politiķu un politologu pauzi (strupceļu?) valdības veidošanas procesā neuzskata par satraucošu. Tam var piekrist. Tomēr ir arī pamats bažām, ka, pauzei ievelkoties, Bērziņa pieminēto līdzību ar vīna norūgšanu var nākties papildināt ar dzēlībām, kas notiek, ja šajā norūgšanas procesā kaut kas noiet greizi.
Politika - tā ir māksla, - 4. decembrī žurnālistiem pavēstīja viens no ZZS līderiem Augusts Brigmanis. Uzreiz jāatzīmē, ka līdzīgu atklāsmi var sagaidīt arī no citiem politiķiem (līdzīgi izteicies, piemēram, Kalvītis). Līdz ar to tālākais ir nevis konkrētā Brigmaņa, bet mūsu politiskās elites domāšanas veida apcere.
Patiess stāsts no antropologu prakses savulaik Klusā okeāna salās - kad tajās parādījās suņi, vietējie nezināja, kā šos līdz tam neredzētos radījumus saukt. Jo tradicionālā fauna bija putni un zivis. Rezultātā sākotnēji suņus dēvēja par "putniem, kas kož cilvēkam"... Līdzīgs pārrāvums starp to, ko līdz šim esam pieredzējuši, un to, kas noderētu, vērojams, kad atsākas runas par "nozaru profesionāļu valdību".
Nedēļa iesākusies ar Nacionālās apvienības lēmumu beidzot oficiāli izvirzīt Melbārdi kultūras ministra amatam. Visticamākais, ka apstiprināšanas procesā pārsteigumi nav gaidāmi, nav arī šaubu, ka Melbārde spēs formulēt savu skatījumu un prioritātes. Tajā pašā laikā neaizmirsīsim, ka drīz vien aktualizēsies arī jautājums par to, kurš un - tas patiesībā vēl svarīgāk - ar kādu izpratni par savu atbildības sfēru būs jaunais vides un reģionālās attīstības ministrs.