"Tā ir likteņa dāvana, ka šajā skarbajā pandēmijas laikā varu būt Rīgā un muzicēt kopā ar Latvijas mūziķiem," saka diriģents Modests Pitrens, kurš 30. aprīlī stāsies pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pults.
Situācija mainās ne dienām, bet stundām. Reaģēt uz to nākas strauji. Negaidītas repertuāra izmaiņas ir nenovēršamas. Tomēr Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris neatsakās no plānotajiem trim izcilajiem tiešsaistes koncertiem sezonas noslēgumā aprīlī un maijā.
Ceru, ka beidzot tomēr atkal varēsim apskauties, – saka ilggadējā Deju svētku virsvadītāja, horeogrāfe un dejas pedagoģe Ingrīda Edīte Saulīte. 29. aprīlī viņa saņems mūža balvu dejas mākslā.
Komponista un ērģelnieka Aivara Kalēja 70. dzimšanas dienā ceturtdien, 22. aprīlī, plkst. 20.00 tiešraides koncertā no Rīgas Doma izskanēs mākslinieka jubilejas autorkoncerts. Muzicēs ērģelnieki Vita Kalnciema un Liene Andreta Kalnciema, Ilze Barlo, Aigars Reinis un, protams, arī pats vakara jubilārs.
Līdz 30. maijam iespējams pieteikties dalībai XIV Starptautiskajos latviešu jauno mūziķu meistarkursos Mūzikas interpretācija mūsdienās, kas norisināsies digitālajā vidē no 14. līdz 21. jūlijam.
Arvien lielāku atsaucību gūst etnomūziķa, komponista, aranžētāja un producenta Artūra Uškāna (Art U) pasaules mūzikas projektā EtnoZoom radītais un nesen publicētais videoklips Japānas un Latvijas mūziķu skaņdarbam Lēni, lēni/Sakura.
Tikko rakstīju par jauno festivālu Baltijas Mūzikas dienas, kas apvienojumā ar šāgada Igaunijas Mūzikas dienām norisināsies no 22. aprīļa līdz 2. maijam. Taču vienlaikus tuvojas arī ikgadējo Latvijas Jaunās mūzikas dienu noslēgumkoncerts, kurš no 6. marta tika pārcelts uz 29. aprīli.
"Ļoti priecājamies par Liepājas koncertzāles Lielais dzintars iniciatīvu organizēt koncertu tiešsaistē, sniedzot lielisku iespēju mūsu trio debijai patiesi ekskluzīvos apstākļos. Centīsimies sajust klausītāju klātbūtni virtuāli," saka Parīzē dzīvojošā latviešu vijolniece Magdalēna Geka, viena no Trio Carmine dalībniecēm. Kameransamblis, kurā muzicē arī latviešu klarnetiste Anna Gāgane un šveiciešu pianists Lūkass Loss, turpinās Lielā dzintara koncertsēriju Personīgi tiešsaistes videokoncertā sestdien, 17. aprīlī, plkst. 19.
Jauna, būtiska, triju valstu komponistu apvienību sadarbībā balstīta mūzikas tradīcija – festivāls Baltijas Mūzikas dienas (Baltic Music Days) – sāk savu dzīvi šopavasar, kā tas ticis plānots jau vairākus gadus. Šis ir jauns projekts, kurš vispirms, no 22. aprīļa līdz 2. maijam, norisināsies Igaunijā vienlaikus ar ikgadējām Igaunijas Mūzikas dienām un turpmāk rotēs pa visām trim dalībvalstīm.
Kā tad bez gaismas? – savas 75. jubilejas priekšvakarā saka komponists Pēteris Vasks. Atzīstot, ka viņa mūža un darba ceļu vienmēr vadījusi ticība mūžīgajām garīgajām vērtībām apvienojumā ar hronisku spītību un neatlaidību, komponists priecājas par mūziķiem, kuri nepadodas, par putniem un pavasarī saplaukušajiem krokusiem savā dārzā.
Ar Pētera Čaikovska Ceturto jeb Liktens simfoniju 9. aprīlī noslēgsies Liepājas simfoniskā orķestra (LSO) tiešsaistes koncertcikls Simfonija tuvāk, kas ar katru pārraidi pulcējis arvien vairāk skatītāju. Bezmaksas tiešraide no Liepājas koncertzāles Lielais dzintars gaidāma plkst. 19.
Aprīlī Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) izrādes tiešsaistē turpinās četri viencēlieni programmā Vienā elpas vilcienā! Būs iespēja izbaudīt publikas un kritikas augstu novērtētus iestudējumus: Džakomo Pučīni operu Vīlas (no 2. aprīļa), Rudžero Leonkavallo operu Pajaci (no 9. aprīļa), Morisa Ravela un Kšištofa Pastora baletu Bolero (no 16. aprīļa) un Džakomo Pučīni operu Džanni Skiki (no 23. aprīļa). Visi ieraksti būs skatāmi līdz 30. aprīlim, sākot no norādītā datuma plkst. 18.
Jaunā dziedātāja Aleksandra Špicberga (19) šajā Lieldienu laikā sev un citiem grib atklāt mazās lauku baznīcas, stāsta par spēku, ko dod sevis pārvarēšana, un gavēni kā iespēju sagaršot arī bukstiņputru.
Lielajā piektdienā, 2. aprīlī, plkst. 21 pie klausītājiem atgriežas Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un Valsts akadēmiskais koris Latvija diriģenta Māra Sirmā vadībā. Tiesa, attālināti – tiešsaistes koncertā no Rīgas Sv. Pētera baznīcas.
"Spēlējot mums nav laika iziet pīppauzē. Viss notiek reālajā laikā ar simtprocentīgu uzmanību," saka trompetists Jānis Porietis, kurš 13. martā saņēma Lielo mūzikas balvu 2020 par izcilu darbu ansamblī.
"Nu jau četrus gadus turpinās mūsu auglīgā sadarbība ar Sv. Pētera baznīcu, un man ir liels prieks, ka arī šajā visnotaļ grūtajā Covid-19 gadā Sv. Pētera baznīca ir spējusi nosargāt un īstenot savu koncertgrafiku tiešsaistē," saka operdziedātāja Anta Jankovska (soprāns). Viņa kopā ar domubiedriem mūzikā uzstāsies Lielās piektdienas bezmaksas tiešsaistes koncertā Recordare... Rīgas Sv. Pētera baznīcā 2. aprīlī plkst. 15, kas būs skatāms Sv. Pētera baznīcas pārvaldes Facebook kontā.
"Es sapņoju, ka mēs visi kā tauta varētu reiz aizdoties uz baznīcu un nožēlot savas nepareizās rīcības, kļūdas un nodevības, un saņemt Piedošanu no Augšienes, lai tālāk dotos atjaunoti – pilni Dzīvības..." Šādi skan viena no varonīgās disidentes Lidijas Lasmanes dzīves atziņām. Pērnvasar bija viņas 95 gadu jubileja, kurai Latvijas Radio koris nu velta koncertuzvedumu Purpura pārdevēja. Tas jau ir ierakstīts Dzintaru mazajā koncertzālē un tiks raidīts Latvijas Televīzijas 1. kanālā Lielajā piektdienā, 2. aprīlī, plkst. 16.45.
Atraktīvā grupa Very Cool People sagatavojusi jaunu koncertprogrammu, ko prezentēs tiešsaistē VEF Kultūras pils koncertciklā Koncerts ar odziņu 31. martā plkst. 19. Tas būs muzikāls ieskats šāgada rudenī gaidāmajā albumā 50 Years of Influence + 30 Years of Cool Equals 13 Years of Music Hooliganism. Tiešraide – Bilesuparadize.lv, turpat pieejamas biļetes par pieciem eiro.
"Es visas domas aizmirstu, To vienu domājot: Ko tev vēl vairāk, tēvzeme, Par sirdi varu dot.." – šīs Andreja Eglīša dzejas rindas aptver ideju, kā, pieminot 1949. gada deportāciju un komunistiskā genocīda upurus, tapusi koklētājas Laimas Jansones un dziedātājas Antas Eņģeles koncertprogramma.
Koncertstāsts komunistiskā genocīda upuru piemiņai Un miers virs zemes... tiešraidē no Rīgas Doma 25. martā plkst. 19 uzsāks orķestra Rīga ikgadējo pavasara festivālu Windstream, kas šogad, savā divpadsmitajā reizē, norisināsies citādi, nekā tas bijis pierasts līdz šim.
To, ko var izdarīt šeit, nevar izdarīt citās vietās, saka kultūrtelpas Auss idejas autors Jānis Ķirsis, kurš kopā ar virkni izcilu Latvijas mūziķu arī pats piedalīsies jaunās kultūrtelpas atklāšanas koncertā 7. aprīlī.
"Nekad neesmu jutusies kā viedokļa ietekmētāja, toņa noteicēja. Vienmēr esmu bijusi pati par sevi," uzsver kino zinātniece un kritiķe Anita Uzulniece, kura izdevusi grāmatu Mans kino (un) laiks.
Pirms dažām dienām saņēmusi Lielo mūzikas balvu par izcilu darbu gada garumā, pianiste Agnese Egliņa šovakar – 19. martā – plkst. 19 kopā ar sitaminstrumentālistu Guntaru Freibergu koncerttiešraidē no VEF Kultūras pils skatuves atskaņos jaunu, īpaši koncertciklam Come Prima veidotu programmu Gars un deja.
Piecpadsmit jauno komponistu skaņdarbi ērģelēm piedzīvos pirmatskaņojumus trīs ērģelnieku – Aigara Reiņa, Ilzes Reines un Kristīnes Adamaites – sniegumā projekta Doms iedvesmo tiešsaistes koncertā no Rīgas Doma. Tas būs pieejams, sākot no 19. marta plkst. 19, katedrāles mājaslapā Doms.lv.
Kad sejā jau elpo spirdzinošais pavasara tuvums un ik pa laikam dzirdams par lāčiem, kuri pie mums pēdējos gados manīti, pat draiskojoties ceļmalā, triādi Ziedonis. Lācis. Vīrieši varam uztvert arī kā drīzās, trakās ziedēšanas zīmi. Bet, protams, nē. Ar pirmo singlu, videoklipu Es skaitīju, līdz nonācu pie viena, kurā piedalās Intars Busulis, Jānis Šipkēvics, Jānis Aišpurs, Artūrs Skrastiņš, Kaspars Znotiņš un Andris Keišs, komponists Kārlis Lācis nodod klausītājiem albumu Ziedonis. Lācis. Vīrieši. Albumu izdod deBusul MUSIC. Tas pieejams YouTube, Spotify, iTune un citās straumēšanas platformās.
Latvijas valsts lielākais apbalvojums mūzikā – Lielā mūzikas balva (LMB) – pirmoreiz tā pastāvēšanas vēsturē laureātu rokās gūla tiešsaistes ceremonijā bez skatītāju klātbūtnes zālē.
Horeogrāfe Annika Andersone (40) nav no ''viss ir slikti'' čīkstētājām un, kā jau vairākums latviešu, parasti paklusē un paciešas. Taču nu kausiņš beidzot ir pilns, viņa saka un aicina meklēt risinājumus, lai pēc pandēmijas viss atkal nebūtu jāsāk no nulles.
