Kurzemes piejūras pilsētā Liepājā tiek veidota jauna zivju produkcijas ražotne, kas nodrošinās vismaz 500 darbvietu. To, atbildot uz Dienas jautājumu, apstiprina uzņēmējs no Lietuvas, SIA Syfud īpašnieks Sigits Ambrazevičs un norāda arī, ka šis gads tiks veltīts tam, lai sagatavotos ražošanas procesa sākšanai nākamgad.
Vakcinācija pret Covid-19 mūsu valstī sākās tik lēni, haotiski un neprasmīgi no sabiedrisko attiecību viedokļa, ka vakcinācijas organizēšanu šopavasar publiski kritizēja daudzi – politiķi, mediķi, uzņēmēji, žurnālisti un citu jomu pārstāvji –, bet slavēja gandrīz tikai tie, kuriem tāds darbs – slavēt.
Daudzkārt apspriestais Saeimas lēmums no 7. maija ļaut strādāt āra terasēm, kas bija pretējs valdības nostājai, ir iegaumēšanas vērts, jo spilgti ilustrē Covid-19 pandēmijas izmantošanu politiskajās spēlēs. Tomēr politiķiem vajadzētu saprast, ka Covid-19 un kopumā cilvēku veselība ir pārāk nopietna tēma, lai to ievītu savās politiskajās cīņās par varu un popularitāti.
Covid-19 pandēmija ir būtiski mainījusi pie varas esošo politiķu un uzņēmēju attiecības. Jau kopš pagājušā gada marta uzņēmējiem jārēķinās ar valdības lēmumiem par dažādiem aizliegumiem un ierobežojumiem, kas pirms pandēmijas šķistu gluži neiedomājami, bet vienlaikus arī valdība ir lēmusi par atbalsta pasākumiem daudzu nozaru uzņēmumiem un to darbiniekiem.
Pēdējā laikā saasinās diskusijas par valsts atbalsta izbeigšanu tiem uzņēmumiem un to darbiniekiem, kuri pārstāv tās jomas, kam Covid-19 pandēmijas laikā pilnībā vai daļēji aizliegts strādāt.
Datu aizsardzība mūsu valstī tika plaši apspriesta pirms trim gadiem, jo 2018. gada 25. maijā Eiropas Savienībā (ES) stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (General Data Protection Regulation, GDPR). Saistībā ar GDPR tika diskutēts par visdažādākajām tēmām – sākot no tā, kā glabāt klientu datubāzi starptautiskā uzņēmumā un beidzot ar to, vai mazpilsētas kafejnīca drīkst sociālajos tīklos ievietot fotogrāfijas, kurās redzami nejauši apmeklētāji.
Lielākā daļa – 65,7% – Latvijas uzņēmēju uzskata, ka valdības rīcība traucē uzņēmējdarbības izaugsmei, turklāt vēl vairāk – 84,9% – uzņēmēju normatīvā regulējuma stabilitāti un prognozējamību vērtē kā ļoti sliktu. To atklāj pētījums Turības Biznesa indekss 2021, ko iniciē augstskola Turība, bet īsteno pētījumu centrs SKDS, aptaujājot dažādu nozaru un mērogu uzņēmumu vadītājus visā Latvijā. Jaunajā indeksā arī konstatēts, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu datiem, pieaudzis gan to respondentu, kuri uzskata, ka valdības rīcība biznesam traucē, gan to, kuri norāda, ka normatīvā regulējuma stabilitāte un prognozējamība ir slikta, īpatsvars.
"Lai arī man Rīgā ir biznesa projekti, patlaban uz Latviju nebraukšu, jo ir pieejami tikai tādi lidojumi, kas paredz vismaz trīs pārsēšanās, turklāt aviobiļešu cenas ir augstas!", "Ikgadējais brauciens pie draugiem uz Latviju jāatliek, jo valstī, kurā dzīvoju un strādāju, pastāv ceļošanas ierobežojumi!", "Covid-19 krīze ir radījusi saspringtu situāciju mūsu uzņēmumā, līdz ar to atvaļinājumam Latvijā nav piemērots brīdis, turklāt nav tik daudz brīva laika, lai varētu ievērot pašizolāciju!", "Mēs ar bērniem noteikti aizbrauksim uz Latviju, bet šobrīd izvairāmies no jebkādām vietām, kur ir cilvēku drūzma, turklāt bērniem ir skola!", "Covid-19 laikā es vispār atturos ceļot, bet noteikti aizbraukšu uz Latviju pēc pandēmijas, jo gribu atkal dzirdēt latviešu valodu un pabūt dzimtajā pilsētā!" Aptuveni šādas un līdzīgas vēstis no ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem – draugiem, radiniekiem, kā arī sadarbības un biznesa partneriem – 13 pandēmijas mēnešos ir saņēmuši daudzi mūsu valsts iedzīvotāji.
Rīga kopā ar Pierīgu un pārējā Latvija – šāds iedalījums ir dzirdēts bieži līdz ar apgalvojumu, ka galvaspilsētā un tās apkārtnē dzīvo puse no mūsu valsts aptuveni 1,9 miljoniem iedzīvotāju. Tiek arī akcentētas ekonomiskās atšķirības starp metropoli un reģioniem, it īpaši starp Rīgu un Latgali.
Kopš pagājušā gada 1. janvāra ikviens pensiju otrā līmeņa dalībnieks var izvēlēties, kas ar šajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu notiks pēc viņa dzīves beigām, ja tās pienāks pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas.
Tāpat kā pagājušā gada pavasarī mūsu sabiedrībā bija jūtama viļņošanās par to, ka dīkstāves pabalsti netiek piešķirti visiem, kuriem tie pienākas un ir nepieciešami, šopavasar ir jūtama viļņošanās par vakcinācijas organizēšanu. Bieži dzirdams viedoklis, ka tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas vakcinēties, tādas iespējas nav. (Savukārt visi, kuri jau varētu vakcinēties, nesteidzas to darīt.)
Attieksme pret latviešu valodu mūsu sabiedrībā asas diskusijas raisa bieži. Arī patlaban, pandēmijas laikā, virmo strīdi par to, cik daudz par vakcināciju un Covid-19 ierobežošanas pasākumiem jāstāsta ne tikai latviski, bet arī citās valodās. Jāatgādina, ka Valsts valodas likums nosaka – Latvijā "valsts valoda ir latviešu valoda" un "ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot lībiešu valodu, ir uzskatāma par svešvalodu".
Nozares, kas saistītas ar preču ražošanu, jau gandrīz 13 pandēmijas mēnešus turas labi. Turpretī pakalpojumu nozarēm un visām tām jomām, kas orientējas uz cilvēku pulcēšanos un pārvietošanos, klājas smagi, jo Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi joprojām pilnībā vai daļēji paralizē to darbu.
Tikai trīs mēneši palikuši līdz 1. jūlijam, kad atbilstoši nodokļu reformai gaidāmas izmaiņas, kas attieksies uz cilvēkiem, kuri veic nodokļu maksājumus tā dēvētajos alternatīvajos režīmos (piemēram, uz pašnodarbinātām personām). Turklāt ir paredzēts, ka no 1. jūlija būs spēkā valsts sociālās apdrošināšanas (VSA) minimālās obligātās iemaksas, kas tiek saistītas ar Latvijā noteiktās minimālās algas lielumu – 500 eiro.
Pandēmijai ieilgstot, aizvien biežāk tiek uzsvērts, ka pieaug atšķirības starp tām nozarēm, kurām jau kopš pagājušā gada marta pilnībā vai daļēji aizliegts strādāt, un tām, kuras Covid-19 izplatībai ieviestie ierobežojumi ietekmē minimāli vai nemaz. Turklāt pēdējā laikā vērojams, ka padziļinās plaisa, kas šķir Covid-19 krīzes vairāk vai mazāk skarto privāto sektoru no valsts pārvaldes, kuras finansiālo situāciju pandēmija nav pasliktinājusi.
Lai gan Baltijas valstu tautsaimniecībā ir vērojamas atšķirīgas nianses, tomēr Covid-19 pandēmijas laiks nav radījis milzīgus kontrastus starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomisko situāciju. Šāds secinājums izriet no bankas Luminor ekspertu pētījumiem, kurus nesen prezentēja šīs bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Gads, kas aizritējis kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, atklājis ne tikai to, kā negaidītas krīzes situācijā reaģē mūsu sabiedrība un valdība, bet arī to, kādu stratēģiju īsteno uzņēmēju organizācijas. Jāatgādina, ka dažādas biznesa jomas pārstāv Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), turklāt tieši šodien notiek LTRK Padomes un prezidenta vēlēšanas. Paralēli LDDK un LTRK darbojas arī specializētās nozaru biedrības un asociācijas.
Eiropas Savienība (ES) turpmāk rīkosies vienoti! Šāds vēstījums no ES vadošajām institūcijām skanēja pirms gada, neilgi pēc tam, kad, sākoties Covid-19 pandēmijai, dalībvalstis nesaskaņoti ierobežoja ES iekšējo robežu šķērsošanu. (Jāatceras, piemēram, situācija, kāda izveidojās pie Vācijas un Polijas robežas tad, kad Polija daļēji aizliedza autotransporta tranzītu.)
Covid-19 pandēmijas ietekmē šis gads sācies ar eksporta kritumu. Janvārī, vērtējot gada griezumā, Latvijas preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājusies par 0,9%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Covid-19 uzliesmojums Igaunijā pieklusinājis mūsu valstī jau gadiem skanošo apgalvojumu, ka pie ziemeļu kaimiņiem viss ir labāk nekā pie mums. Spriežot pēc informācijas, kas raksturo epidemioloģisko situāciju Igaunijā un arī mūsu dienvidu kaimiņzemē Lietuvā, var secināt, ka neviena no tām nav atradusi tādu izcilu risinājumu Covid-19 izplatības ierobežošanai, kāds Latvijā vispār nevienam nebūtu ienācis prātā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā raitāk veicas ar vakcināciju, turklāt ar vakcinācijas organizēšanu nav radīts tik gigantisks haoss kā Latvijā, taču arī tur Covid-19 vēl nav uzvarēts. Jāpiebilst, ka gan Igaunijas, gan Lietuvas pieredze arī rāda – valdības maiņa Covid-19 krīzi nemazina.
Covid-19 pandēmijas gads nesis tik spēcīgu valsts iejaukšanos ekonomikā, kāda nebija piedzīvota kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Turklāt līdzīgi procesi vērojami arī citur pasaulē. Vērienīgā kompānija EY ''pieaugošo valsts lomu ekonomikā'' atzinusi par vienu no būtiskākajiem globālajiem, ģeostratēģiskajiem riskiem un brīdinājusi arī par ''protestu vilni''.
Nenoliedzami daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi, lai mūsu valsts tēls būtu pievilcīgs. Valsts tēlu spodrināt ir apņēmusies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Var piekrist LIAA redzējumam, ka "vienots valsts tēls ir neatsverams palīgs starptautiskajā arēnā – gan politiski, gan ekonomiski, gan kultūras sakaru veidošanā". Tāpat var piekrist tam, ka šogad valsts tēla satura izstrādei un komunikācijai atvēlētais budžets – 1,3 miljoni eiro –, valstiskā mērogā vērtējot, nav milzīga summa. Taisnība arī tā, ka virtuālajai videi piemērotie vizuālie materiāli var spēlēt būtisku lomu mūsdienu digitalizētajā pasaulē. Piemēram, Igaunijas Neatkarības dienai (24. februārim) veltītais ļoti radoši veidotais vizuālais materiāls sociālajos tīklos ieguva lielu popularitāti.
Covid-19 izplatības riski mūsu valsts iedzīvotāju ikdienu ietekmē jau gadu – kopš 2020. gada marta. 12 mēneši ir pietiekami ilgs laiks, lai izveidotos jauni ieradumi, kuri vismaz daļēji varētu saglabāties arī pēc Covid-19 pandēmijas.
Pagājis jau gandrīz gads, kopš Latvijā pirmo reizi tika izsludināta ārkārtējā situācija, un diskusijas par Covid-19 izplatības mazināšanai ieviešamajiem ierobežojumiem pandēmijas gada laikā kļuvušas nevis racionālākas, bet tieši pretēji.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmējiem Covid-19 pandēmijas laiks ir radījis lielu piesardzību. Daudzi Baltijas uzņēmēji nolēmuši nogaidīt, pirms realizēt biznesa pilnveides plānus, un šogad negatavojas īstenot vērienīgus, finansiāli ietilpīgus projektus.
Covid-19 izplatības riski un to mazināšanai ieviestie ierobežojumi ir mūsu ikdiena jau gadu. Kopš 2020. gada marta ar cilvēku pārvietošanos un pulcēšanos saistītās jomas nevar strādāt tādā ritmā, kāds bija ierasts līdz Covid-19 pandēmijai, un tas, protams, ietekmē šajās jomās nodarbinātos cilvēkus.
Vērtējot to, kāda patlaban Baltijas valstīs ir situācija savstarpēji cieši saistītajās pasažieru transporta un tūrisma jomās, secināms, ka pirmo reizi daudzos gados Tallinas lidosta pārspēj Rīgas lidostu. Šādu redzējumu nesen notikušajā diskusijā Tūrisma pakalpojumu patiesā cena izteica Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, tūrisma eksperts Ēriks Lingebērziņš.
