Kopš 3. maija, kad vakcinācija tika atvērta visiem pieaugušajiem iedzīvotājiem, haoss gan ir nedaudz mazinājies. Aģentūra LETA, atsaucoties uz Nacionālo veselības dienestu, 11. maijā vēstīja, ka pirmo poti pret Covid-19 saņēmuši 17,09% iedzīvotāju, bet vakcinācijas procesu pabeiguši 4,41%. Ja pēkšņi neizrādīsies, ka cilvēkiem, kuri jau saņēmuši pirmo poti, paredzētajā datumā nav iespējams saņemt otro poti tāpēc, ka atkal kāds no vakcinācijas organizēšanas "superkomandas" pieļāvis "miskomunikāciju" jeb, vienkārši sakot, visu saputrojis, tad tā sabiedrības daļa, kura izmanto iespēju vakcinēties, arī vakcinēsies un būs priecīga. Tomēr ir vēl svārstīgā sabiedrības daļa, un ir cilvēki, kuri kategoriski negrib vakcinēties, un tas padara sarežģītu ceļu uz kopīgo mērķi – vakcinācijas rezultātā izveidot kolektīvo imunitāti.
Te ir būtiski ņemt vērā, ka mūsu sabiedrībai XXI gadsimtā praktiski nav bijis saliedējošu mērķu. Bija gan mērķis – iestāšanās Eiropas Savienībā, kas īstenojās 2004. gada 1. maijā, bija arī mērķis – pievienošanās eirozonai, kas notika 2014. gada 1. janvārī, taču šie mērķi neprasīja tādu privātpersonu iesaisti, kā tas ir vakcinēšanās gadījumā. Vēl par kopīgu mērķi var uzskatīt 2009. gada finanšu krīzes pārvarēšanu, tomēr tolaik, ja salīdzina ar pašreizējo pandēmijas laiku, veids, kā pārvarēt krīzi, bija atstāts katra cilvēka paša rokās un nebija nepieciešama saskaņota rīcība.
Jāatceras arī, ka 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti spilgti parādīja – vēlētāju politiskās vēlmes ir ļoti daudzveidīgas, jo tika ievēlēti pārstāvji no septiņiem vēlēšanu sarakstiem, bet neviens saraksts nesaņēma vairāk par 20% balsu. Tātad arī mūsu politiskajai elitei nav pieredzes sabiedrības saliedēšanā kopīgam mērķim, gluži tāpat kā pašai sabiedrībai šādas pieredzes – vienoties kopīgam mērķim – nav.
Tādēļ daudz lietderīgāka par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu diskutablos reklāmas klipos būtu reālu ieguvumu nodrošināšana cilvēkiem, kuri ir vakcinējušies. Daudzos medijos jau vēstīts, ka, piemēram, Serbijā plānots piešķirt 3000 dināru (aptuveni 25 eiro) ikvienam, kurš līdz maija beigām vakcinēsies pret Covid-19. Protams, maksāt par vakcinēšanos – tas ir ētiskajā aspektā neviennozīmīgs risinājums, bet princips – nodrošināt praktisku labumu – varētu izrādīties iedarbīgs arī Latvijā.