Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Māris Zanders

Zanders: Cik maksā pašcieņa un saskaņa?(9)

Klasiķis (Krišjānis Valdemārs) jau XIX gadsimtā zināja teikt: "Latviešiem vajag vispirms trīs lietu: naudas, naudas un atkal naudas." Jo ar naudu var atrisināt teju visas problēmas. Tāds iespaids arī rodas, iepazīstoties ar valdības darba kārtībā nonākušo Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018. gadam īstenošanas plānu 2014.-2016. gadam. Dodiet tik naudu, un gan nacionālā identitāte sakuplos, gan pilsoniskā sabiedrība plauks un zels.

Zanders: Nav obligāti pārplēst bikses(10)

Gatavošanās pusgadam (2015. gada pirmā puse), kad Latvija būs Eiropas Savienības (ES)prezidējošā valsts, izraisa visnotaļ atšķirīgus vērtējumus. Vieniem tā liekas lieliska izdevība (sākot ar ierēdniecības svešvalodu prasmju uzlabošanu, beidzot ar papildu naudu viesmīlības biznesā), otriem - lieka naudas izmešana. Ja runa ir par pēdējiem, pieļauju, ka premjeres paziņojums šonedēļ par nepieciešamību uz pusgadu-gadu izveidot īpašu ministra posteni, kas nodarbotos tikai ar prezidentūras jautājumiem, izraisa īgnumu. Kā saka, vai mums nav spiedīgāku vajadzību politiskā līmenī sakārtot kādu nozari...

Zanders: Uz gaišo nākotni pa vecam(13)

Vairums partiju priekšvēlēšanu programmās iekļaus solījumus finanšu resursu pieejamības uzņēmējiem palielināšanai. Arī daudzi no pašiem uzņēmējiem kredītu iegūšanu uzskata par problēmu, līdz ar to tēma atzīstama par pamatotu. Cits jautājums, vai Latvija māk jēdzīgi izmantot jau pieejamo, jo īpaši Eiropas Savienības doto naudu.

Zanders: Nevar piespiest mīlēt Raini(8)

Politisko partiju kalkulācijās par savām izredzēm vēlēšanās viens no visvairāk intriģējošiem un vienlaikus bezjēdzīgākajiem tematiem ir tie apmēram 30-35% vēlētāju, kuri socioloģiskajās aptaujās atzīst, ka nezina, par ko balsot, attiecīgi - vai nu savu izvēli izdara impulsīvi pēdējā brīdī, vai arī nebalso vispār.

Zanders: Ne jau daiļo frāžu konkurss

Artūra Bērziņa jau trimdā izdotajās atmiņās Pazīstamas sejas ir kāda burvīga epizode no latviešu teātra pirmsākumiem 19. gadsimta otrajā pusē. «Ja kādai darbības personai bija jāpaģībst vai uz skatuves jāmirst, zālē tūliņ kāds prātvēders pamācīja: "Dod tikai pa dibenu, gan celsies augšā!" Droši vien arī aktieri uz mūsdienu Latvijas politiskā teātra skatuves laiku pa laikam sūkstās, ka skatītāji nemāk novērtēt viņu sniegumu (savukārt skatītāji tikpat uzjautrināti komentē «māžošanos» uz skatuves...).

Zanders: Ne jau daiļo frāžu konkurss(13)

Artūra Bērziņa jau trimdā izdotajās atmiņās Pazīstamas sejas ir kāda burvīga epizode no latviešu teātra pirmsākumiem 19. gadsimta otrajā pusē. "Ja kādai darbības personai bija jāpaģībst vai uz skatuves jāmirst, zālē tūliņ kāds prātvēders pamācīja: "Dod tikai pa dibenu, gan celsies augšā!"" Droši vien arī aktieri uz mūsdienu Latvijas politiskā teātra skatuves laiku pa laikam sūkstās, ka skatītāji nemāk novērtēt viņu sniegumu (savukārt skatītāji tikpat uzjautrināti komentē "māžošanos" uz skatuves...).

Zanders: Amatpersonas - "cauruma aizbāzēji"?(20)

Veselības ministres demisija un pēcteča meklējumi Circenes kundzei kārtējo reizi rosina diskusiju par kandidātu augstiem amatiem izvēles kritērijiem. No vienas puses, ir viedoklis, ka tieši labi, ja par ministru kļūst cilvēks, kas iepriekš nav bijis saistīts ar konkrēto nozari, - tiek pieņemts, ka šādā gadījumā viņam mazāk simpātiju, antipātiju vai specifisku interešu.

Zanders: Nevajag cilvēkus uzskatīt par muļķiem(91)

Ikviens politiķis publiski stingri paudīs savu nepatiku pret populismu, kā arī labprāt atsauksies uz vēlētāju veselo saprātu. Un vienlaikus ierasti savu sakāmo veidos tā, it kā elektorātam ne tikai nebūtu piesauktā saprāta un zināšanu, bet arī vispār atmiņas.

Zanders: Patiešām stulbi vai izliekas?(72)

Kontekstā ar simts gadu "jubileju" (šķiet, karu gadījumā pareizāk lietot "pēdiņas"...) kopš Pirmā pasaules kara sākuma, ko plaši piemin Eiropā, virknē publikāciju uzsvērtas šī kara unikālās, iepriekš pasaulē nepieredzētās iezīmes. Pirmā reize, kad kaujā tiek lietotas indīgās gāzes, t. s. ierakumu kara modelis utt.

Zanders: Ne norīt, ne izspļaut(12)

Politologi, iespējams, dusmosies par šādiem salīdzinājumiem, tomēr daži procesi pēdējos gados partiju dzīvē Vācijā varētu būt noderīgi kā viela pārdomām arī politiķiem Latvijā... Tātad Vācijā vienai no t. s. lielajām partijām, Kristīgajiem demokrātiem, ilgstoši un arī samērā loģiski mazākais partneris koalīciju veidošanā bija Brīvie demokrāti.

Zanders: Ar programmās rakstīto vien nepietiks(5)

Lai gan Eiropas Parlamenta vēlēšanu trakums vēl liekas aizvakardiena, partijas jau gatavo savas programmas rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Kaut arī šis žanrs nav populāra lasāmviela elektorāta vairākuma skatījumā, tomēr būtu lieki to novērtēt par zemu - piemēram, žurnālisti publiskās debatēs mēdz konfrontēt kandidātus ar medija izpratnē populistiskiem vai jocīgiem solījumiem, un, ja pretendents uz darbu Jēkaba ielā spēj vien paša partijas tēzes komentēt izvairīgi un nesakarīgi, gan jau tas cilvēku izvēli ietekmē.

Zanders: Tēvi un mazmazbērni(23)

Politiskajai ekosistēmai vēlēšanu priekšvakarā kļūstot arvien krāšņākai, prātā nāk trimdas vēsturnieka Ādolfa Šildes darbs Valstsvīri un demokrāti, kas veltīts virknei sabiedrisko darbinieku starpkaru Latvijā. Visvienkāršāk, protams, būtu uzreiz nocirst kā ar cirvi, ka Šildes lietotie apzīmējumi uz mūsdienu Latvijas politiskajiem aktīvistiem vispār neattiecas - ne tur valstsvīru, nedz demokrātu.

Zanders: Jaunpienācēju izvēle(12)

Latvijas politiķu (vai to, kuri sevi par tādiem uzskata) nevaldāmā vēlme veidot arvien jaunus projektus ar nosaukumu "partija" ir apsmaidīta un kritizēta tik bieži, ka liekas neticami, ka šajos procesos varētu parādīties veselā saprāta pazīmes (piezemētākas ambīcijas utt.).

Zanders: Valsts prezidenta Bērziņa Jāņi(19)

Politiskajās un preses aprindās jau sākuši spriest par to, vai Andrim Bērziņam izdosies saglabāt Valsts prezidenta posteni uz otro termiņu. Temats neapšaubāmi interesants, tomēr, ja paliekam tagadnē, atzīmēšanas vērta ir valsts augstākās amatpersonas uzruna Saeimas deputātiem vakar parlamenta pavasara sesijas pēdējā sēdē.

Zanders: Cik roku ir Straujumai?(9)

Pieņemsim, ka tā ir sakritība - vienlaicīgi ar ziņu, ka Vienotība Laimdotu Straujumu izvirzījusi kā savu premjera amata kandidātu arī valdībai, kas tiks veidota pēc parlamenta vēlēšanām, Straujuma sāka publiski kritiski izteikties par pašas partijas ministriem (izglītības, veselības aizsardzības). Kā mēdz teikt, no konkurējošām versijām par valdības vadītāja kandidātiem vairs nav jābaidās, tas "burbulis ir izspļauts", nu var arī runāt atklātāk… Nevarētu jau teikt, ka Straujumas piezīmes būtu nepamatotas.

Zanders: Ne tikai "sarkanie datumi"(33)

Nejauši sakritis, ka šomēnes, kad ir virkne Latvijas vēsturei nozīmīgu atceres dienu (14., 17. un 22. jūnijs), publiskajā telpā nonācis mūsu redzamāko vēsturnieku aicinājums palielināt vēstures zinātnes finansējumu un attiecīgi, cerams, pētījumu dziļumu un tematisko loku. Sabiedrībai kopumā, iespējams, vēsture galvenokārt asociējas ar Latvijas pagātnes traģiskāko lappušu pieminēšanu, tomēr būtu svarīgi apzināties - lai cik riskanta lieta ir paralēles un analoģijas, mūsdienu Latvijas tematika kopumā var pasmelties šīs zemes vēsturē vērtīgu vielu vismaz pārdomām.

Zanders: Bailēm lielas acis(20)

Ikviena priekšvēlēšanu perioda īpatnība Latvijā, šķiet, ir politiķu sūkstīšanās par to, ka nu tik sāksies pret viņiem vērsts konkurentu "melnais PR". Paši gan viņi tā nedarot, bet tie citi... Nevar noliegt, ka vēlēšanu priekšvakarā neglaimojošas informācijas daudzums palielinās, tomēr kopumā tēze par "melno PR" kā teju vai neizbēgamu politiskās cīņas sastāvdaļu liekas vienkāršota.

Zanders: Tie neapturamie likumu virinātāji(20)

Latvijā ļaudis dažkārt brīnās par varas dažādo atzaru spēju radīt arvien jaunus likumus un cita veida regulējumus. Viens no Saeimas 12.jūnija sēdē skatītajiem jautājumiem, iespējams, sniedz daļēju skaidrojumu šai indevei.Tātad runa ir par maģistra studiju programmu, kuras specifiskā mērķauditorija un tematika saistīta ar robežapsardzības jautājumiem.

Zanders: Informatīvo ziņojumu lielvalsts(7)

Valdošo partiju grūstīšanās, protams, ir garšīga tēma, tomēr no valsts attīstības viedokļa būtiskāks ir it kā sausi garlaicīgais jautājums par to, kā varas pieņemtie lēmumi tiek "ieģērbti" likumprojektos, noteikumu grozījumos, informatīvajos ziņojumos utt. Vispārējā diagnoze diemžēl joprojām nemainīga: nereti vai nu "papīrs" tiek konstruēts tā, lai radītu vētrainas darbības iespaidu, nerisinot problēmas to kopumā, vai arī ir tā, ka pareiza iecere tiek aprakstīta tik sarežģīti, ka rodas šaubas, vai ieceres reālie īstenotāji neapjuks.

Zanders: Komats, nevis punkts(25)

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmums liegt pielaidi valsts noslēpumam tieslietu ministrei it kā pieliek punktu vairākus mēnešus ilgušajai intrigai. Tomēr, abstrahējoties no Brokas personības, tikpat labi var teikt, ka tas lielāku skaidrību neievieš.

Zanders: Liekulība vai tuvredzība?(28)

Viens no savdabīgākajiem skatiem Saeimas plenārsēdēs ir tāds: lai gan vairākums par kādu jautājumu ir vienojies, tribīnē kāpj ne tikai priekšlikuma pretinieki (to varētu saprast - viņi pauž savu nepiekrišanu), bet tikpat naski uz runāšanu ir šī vairākuma pārstāvji, kuri būtībā viens otru papildina, uzslavē un atbalsta.

Zanders: Ministru kandidātus - studijā!(16)

Publiskajā telpā sākušas parādīties pirmās versijas par partiju sarakstu līderiem Saeimas vēlēšanās šoruden. Noderīga informācija, tomēr vēl labāk būtu, ja partijas tuvākā mēneša - divu laikā sabiedrību informētu arī par savu piedāvājumu personāliju līmenī izpildvarai (jaunajā valdībā).Proti, diezgan viegli var iedomāties situāciju, ka partija X kā savu sarakstu "vilcējus" izvirza atpazīstamus un - arī tā gadās - adekvātus ļaudis, bet pēc ievēlēšanas izrādās, ka viņu intereses lielā mērā ir līdzīgas, viņi cenšas strādāt ar tām pašām tēmām, savukārt citi jautājumu loki paliek nenosegti, un, rupji sakot, partijai X par tiem nav ko teikt.

Zanders: Profesionālais kretīnisms(18)

Diskusijas Ministru kabineta vakardienas sēdē par Eiropas Savienības finansējumu jaunajā plānošanas periodā varētu izmantot kā noderīgu papildinājumu sociālo zinātņu studentiem, lai ilustrētu mūsdienu politiskās varas īpatnības. Jāuzsver, ka ierosinājums nav ar izsmējīgu vai dusmīgu zemtekstu, jo šīs īpatnības vienkārši atspoguļo "lietu kārtību", kas nav atkarīga no personālijām.

Latkovskis:

Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāju Ilmāru Latkovski (Nacionālā apvienība) iztaujā Māris Zanders. 

Zanders: Kāpēc elite neuzticas pati sev?(15)

Nevienu vairs nepārsteidz socioloģiskās aptaujas, kas liecina par zemiem dažādu valsts varas atzaru reitingiem sabiedrībā. Iespējams, dažkārt zemais novērtējums nav īsti taisnīgs, tomēr te grūti ko pārmest: cilvēki vadās pēc mediju sniegtās informācijas vai pašu pieredzes, un abiem minētajiem informācijas avotiem var piemist konteksta trūkums vai pārpratumi. Savukārt no pašiem pārvaldē strādājošajiem, no varas elites it kā varētu sagaidīt niansētāku skatījumu. Kas to deva.

Zanders: Politiskā neskaidrība(30)

Ņemot vērā Saskaņas centra (SC) nozīmi Latvijas iekšpolitikā, ir vērts pārrunāt dažus SC līderu komentārus par apvienības samērā pieticīgajiem rezultātiem nesenajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās (EP).

Zanders: Vēlēšanas - daži secinājumi post factum(37)

Neatkarīgi no Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātiem, tēlaini izsakoties, ceļā uz tiem iezīmējās vairākas tēmas, kas tikpat labi attiecināmas uz parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām.Pirmkārt, daļa sabiedrības, šķiet, politiku uztver kaut kā personiski. Proti, sarunās ar paziņām par iemesliem, kādēļ kāds balsot neies, bieži izskanēja vērtējums kandidātiem: tur nav neviena, ar kuru es kopā kaujā ietu (seko varianti.

Zanders: Eiropas bubulis - radikāļi(12)

Tad, ja abstrahējamies no konkrēto Latvijas politiķu paustā Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu kampaņās un domājam par nākamo EP kopumā, ātri nonākam pie pēdējo mēnešu laikā presē (jo īpaši Rietumeiropas) bieži izlasāmā vēstījuma, ka jaunajā EP būs plaši pārstāvētas partijas, kas tiek dēvētas par ksenofobiskām, populistiskām utt.