"Nekad neesmu gribējusi neitralizēt triepienu. Manos darbos tas mēdz būt neizbēgami tiešs," saka māksliniece Amanda Ziemele, kura ir izvirzīta Purvīša balvai.
"Nekad neesmu jutusies kā viedokļa ietekmētāja, toņa noteicēja. Vienmēr esmu bijusi pati par sevi," uzsver kino zinātniece un kritiķe Anita Uzulniece, kura izdevusi grāmatu Mans kino (un) laiks.
"Dažreiz noformulēt filmas žanru ir tikpat grūti kā izdomāt nosaukumu, kas ir viens no trim svarīgākajiem kino elementiem līdzās finālam un skaņai," saka režisors Juris Poškus, kurš ir uzņēmis savu trešo pilnmetrāžas spēlfilmu Saule spīd 24 stundas.
"Man pašam bija brīnums, kādā kvalitātē solists, orķestris un koris spēj radīt, kad ir iedots laiks, iedots miers," atzīst diriģents Ainārs Rubiķis. Sarunā ar KDi viņš dalās pārdomās par pandēmijas periodā piedzīvoto.
Mākslinieks, kurators, viens no Purvīša balvas 2021 kandidātiem un Rīgas galerijas 427 dibinātājiem Kaspars Groševs – par tiem burvīgajiem mirkļiem, kad notiek radoša prieka signālu apmaiņa.
Gribas kārtīgi apkampt visu Dvēseļu puteņa ģimeni! Saruna ar komponisti Lolitu Ritmani, kurai ir izdevies pietuvoties ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars nominācijai.
Karantīnas laikā jutu, ka man ir jāstrādā. Es nevaru būt tikai mājsaimniece – tā neesmu es! Pasaulē novērtētā Latvijas akordeoniste Ksenija Sidorova izdevusi albumu Piazzolla Reflections
"Tagad man ir sajūta kā daiļslidotājam, kuram obligātā programma ir beigusies un var noslidot kaut ko pēc savas izvēles. Uz pagātnes pusi es labprāt vairs nelīstu," saka rakstnieks Andris Akmentiņš, pabeidzis savu otro romānu Meklējot Ezeriņu.
Galvenais ir personības rakurss. Pianiste Diāna Zandberga stāsta par savu nesen iznākušo monogrāfiju, kas ir veltīta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedras vēsturei.
Stikls pieprasa pacietību un neļauj būt paviršam. Kārlis Bogustovs veido lakoniskus, estētiskus pilsētvides objektus, kuros izzina stikla mākslas iespējas skeitborda kultūras kontekstā.
Spožā dziedātāja Inga Kalna skaidro, kā jūtas mākslinieki, kuriem ilgstoši tiek liegta iespēja kāpt uz skatuves publikas priekšā, un kāpēc tas ir bīstami.
Mākslas zinātniece Ramona Umblija stāsta, kāpēc mūsu laikabiedri šodienas Latvijā veido savu dzimtu ģerboņus un ko mums nozīmē Eiropā jau 800 gadu senais, bet Latvijā joprojām jaunais fenomens.