Mākslinieču Ievas Maurītes un Zīles Ziemeles gleznas ir ieturētas radnieciskā emocionālā tonalitātē, tomēr ir krasi atšķirīgas formātā un izteiksmes līdzekļu klāstā
Mazinot Bernarda Šova patosu nevienlīdzības jautājumos, Valmieras Drāmas teātra izrāde Pigmalions mēģina stūrēt salonkomēdijas virzienā, bet jūtu ķīmijas varoņiem trūkst
Gleznotāja Biruta Delle, kuru nu jau pirms piecpadsmit gadiem rīkotas retrospekcijas sakarā gadījās nosaukt par autsaideri un klasiķi vienlaikus, piedāvā jaunu jubilejas izstādi, kas ļauj ielūkoties pēdējo gadu veikumā
Satriecošs stāsts par eksistenciālo trauslumu. Rakstnieka Dāvida Grosmana romāns Bārā ienāk zirgs nostāda lasītāju aci pret aci ar vērā ņemamu ienaidnieku – humora abpusgriezīgumu
Boriss Lurje un kustība NO!art ietver spēcīgu pretstatu prastai provokācijai provocēšanas dēļ, tāpēc muzejā Rīgas birža notiekošajā izstādē redzamais nav tikai nihilistisks dekonstrukcijas žests
Latvijas skatītājam kopš 90. gadiem labi pazīstamā Māršas Normenas luga Ar labu nakti, māt Dailes teātrī neatbild uz jautājumu, vai pašnāvība tiešām ir neizbēgams galvenās varones problēmu risinājums
XX gadsimta portretu skaits ir milzīgs, tas liecina par mākslas spēju apgūt jaunas funkcijas, kuru veikšanai mimētiska līdzība nav vienīgais un pat ne galvenais instruments
Viestura Meikšāna versijā par Federiko Garsijas Lorkas drāmu Bernardas Albas nams dominē šerpums un kaislīga konkurence par vietu pie vīrieša sāniem, un tajā tiek atrasts mirklis aizkustinošam maigumam
Māksliniece Ieva Jurjāne savā izstādē atgādina: gudram pieaugušam cilvēkam bez gaušanās un slīkšanas sirdssāpēs nākas pieņemt, ka nosacīti vienā laika nogrieznī viņam dzimst bērni un mirst vecāki