Vaclava Špakovska skices un zīmējumi atgriežas vietā, kurā tie ir radīti un kurā novērotie motīvi ļāva māksliniekam ģenerēt metodi, ko viņš izkopa un pamatoja mūža garumā
Viktora Arāja prāvai veltītā režisores Paulas Pļavnieces izrāde Nebiju. Nezinu. Neatceros uzdod jautājumu, vai tiesāt kara noziedznieku nozīmē atjaunot taisnīgumu
Nacionālā teātra iestudējums Ričards. Nekā personīga liek
apbrīnot režisora Elmāra Seņkova drosmi riskēt, meklējot
arvien jaunus paņēmienus, kā izteikt savu laiku, un nebaidīties
palikt nesaprastam
Izstādē Liela māksla mazā formātā ir pārstāvēti mākslinieki, kuru vārdi īpašus komentārus neprasa, – tie iekļaujas senākas un nesenākas Latvijas mākslas vēstures spilgtāko parādību lokā
Tallinu sapurinājis neparasts projekts, kurā Igaunijas Drāmas teātris un Igaunijas Nacionālais simfoniskais orķestris apvienojas vērienīgā Viljama Šekspīra traģēdijas Makbets interpretācijā
Divas dokumentālās filmas, kas iedarbojas nepārprotami tieši, – Staņislava Tokalova Viss būs labi un Vitālija Manska un Jevhena Titorenko Austrumu fronte
Festivāla Baltijas mūzikas dienas pirmie notikušie koncerti apliecina, ka klausītājiem tiek piedāvāta pārdomāta, kvalitatīva laikmetīgās mūzikas izlase
Rasas Bugavičutes-Pēces luga Puika, kas redzēja tumsā īsā laikā ir piedzīvojusi divas pirmizrādes Tallinā, piedāvājot gan reālismu līdz sīkām detaļām, gan tēlainu nosacītību
Igauņu režisors Ove Mustings filmā Kalev ir spējis atvairīt sporta drāmas žanram ierasto patētiskumu, kurā blakus apzīmējumam "sportisks" nereti attopas jēdziens "varonis"
Spožs Andra Keiša aktierdarbs, aizraujoši kolorīti otrā plāna varoņi un daudz vielas pārdomām – tas viss atrodams režisora Jura Poškus jaunajā filmā Saule spīd 24 stundas
Daces Rukšānes romāns Džikī "padomju sieviešu naratīvu" kontekstā izceļas ar pārsteidzošu taustāmību, miesiskumu – teju viss garīgais, emocionālais aspekts tekstā tiek tverts un atklāts caur smalki fiksētām fiziskām detaļām
Dzelzs vilks klubā Palladium svin albuma Jauni iznākšanu. Apvienības līderis Juris Kaukulis apgalvo, ka tas ir visgaišākais ieraksts, kāds grupai jebkad ir bijis
Savu personālizstādi Nekad nebeidzas, kas ir skatāma
galerijā Alma, Reinis Dzudzilo traktē kā etīdi tumšam
laikam, akcentējot vizuālo elementu – gaismu. Tomēr
atslēga daudzslāņainā vēstījuma uzķeršanai, šķiet, ir
relativitāte
Liepājas teātrī iestudētās izrādes Dziesmu svētki tēli ir
piepildīti ar spraigu dzīves izjūtu un atklāj, cik sakāpinātas
un nesamierināmas var būt mūsu līdzcilvēku balsis, kuras
ikdienas skrējienā nesadzirdam