Repera anša albums Liela māksla ir kā mozaīka, kurā sakausēti hiphopa kultūrai piederīgi un to definējoši elementi ar personīgiem motīviem un inovācijām.
Liepājas teātra izrāde Saviļņojums runā par radošas personības pagātnes traumām un vēlmi pēc brīvības, dodot iespēju radīt aizraujošu tēlu Inesei Kučinskai.
Izrāde Monstrs iedzen stūrī – tiklīdz tu kopā ar skolotāju vēlēsies ieķerties Derilam rīklē un purināt, purināt, purināt, kamēr viņš un tamlīdzīgie pazūd no zemes virsas, tu būsi kļuvis par monstru sevī.
Mākslinieka Vernera Lazdāna antropomorfie vai biomorfie raupji plastiskie veidojumi atgādina aizprātā čumošos un mudžošos pirmatnējās dabas tēlus, kas ir ieguvuši taustāmu veidolu.
Reiņa Suhanova iestudējums Ģimene Valmieras Drāmas teātrī kā spogulī aprāda, ka pasākums "ģimene" ir komplektiņš, kurā tu nevari dabūt tikai saldo pusi… Un tomēr tik saldi ir zināt, ka šī trakā kompānija celsies un kritīs par tevi kā neviens cits.
Grupa Baložu pilni pagalmi ir izdevusi albumu Uz karstām oglēm zem degošām zvaigznēm. Tas ir labākais, kas kolektīvam tapis vismaz pēdējos desmit gados.
Režisora Viestura Meikšāna jauniestudējums Dēmōns Liepājas teātrī ir kā vairākas kopā sabērtas puzles – skatītājam nākas piepūlēties, lai savietotu prātā visus izrādes elementus.
Rīgas Fotogrāfijas biennāles centrālā izstāde atgādina – XXI gadsimta ainavas prototips nav panorāmiski plašs, viengabalains skats, bet gan daudzkanālu attēlu plūsma atsevišķos ekrāna lodziņos.
Nacionālā teātra izrāde Oligarhs pretstata jaunu ideālistu un biznesa haizivju likumus apguvušu ciniķi, dodot
iespēju radīt divus aizraujošus aktierdarbus.
Ievas Iltneres jaunākie darbi – divpadsmit gleznu, kas veido personālizstādi Diapozitīvu vakars galerijā Māksla XO, – ir tādi... mānīgi. Tie sākas un beidzas uz ģimeniskas idilles nots, bet pa vidu ļauj slīgt sirreālos sapņos un lidināties virs laika pārrāvumu bezdibeņiem.