Zviedru bērnu literatūras klasiķe Moni Nilsone iedrošina
atmest aizspriedumus un dzīvot pāri stīvai pareizībai, paipuisībai un citu priekšstatiem par pasaules kārtību
Režisora Jurģa Lūša debijas izrāde Ģertrūdes ielas teātrī
Citroni citroni citroni citroni citroni ir simpātisks jaunu cilvēku attiecību portretējums, kas tēmas iespējas tomēr ne tuvu neizsmeļ
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notiek izstāde Latvijas
kolekcija, ko veido XX gadsimta sākuma Latvijas mākslinieku darbi no Malmes Mākslas muzeja krājuma un mūsdienu autoru veikums
Riharda Štrausa monumentālās, metafiziskās operas Sieviete bez ēnas jauniestudējumā režisors Tobiass Kracers saplūdina ikdienišķo un mistisko tā, ka uz skatuves risinās nevis fantāzija, bet īsta dzīve
Režisora Matīsa Kažas iestudējums Degošie aktualizē mediju ietekmi uz cilvēku realitātes uztveri, aizēnojot Ainas Rendas romāna Avots patosu par personības brīvību
Aktierspēlē mērķtiecīgi tiek uzturēts vieglums un tipizācija, kas ir nepieciešama šādai romantiskai komēdijai, kāda ir režisora Gata Šmita Jaunajā Rīgas teātrī iestudētā Mīlas straume
Vēlme pretoties vispārējai ikdienas virtualizācijai gleznotājas Paulas Zariņas-Zēmanes pieeju liek nepārprotami saistīt ar jaunā materiālisma paradigmu
Nacionālā teātra Lieliskais Getsbijs ir kļuvis par
pārliecinošu kases hitu acīmredzot sava vēriena
un greznuma, bet mazākā mērā – melodramatiskā
vēstījuma dēļ
Izrādes Meža gulbji muzikālais un aktieriskais karkass ir Dailes teātra 10. studijas audzēkņi, kuri pašlaik ir vien otrajā kursā, bet jau ir ieguvuši spējas translēt pārdzīvojumu uz skatuves
Šodienas Arkādija ir sadalīta četros, ne vairs divos
cēlienos, un izrādes ilgumu daudz vieglāk paciešamu
dara arī tas, ka, pirmkārt, katrs nākamais cēliens ir
īsāks par iepriekšējo, otrkārt, tajos pieaug spriedze un
temps