Ikviens tautas dejas sāk dejot, lai iegūtu kaut ko savu, un guvums ir ļoti plašs, reti kurš aiziet vīlies. Cilvēki nāk meklēt draugus, partnerus, svarīgs ir arī fiziskais treniņš. Sākotnēji tie, kas izlēmuši nākt dejot, spriež, ka vajadzīgais ir kustības – kaut kur iet un kaut ko darīt. Bet, atnākot uz tautas deju ansambli, saprot, ka deja ir kas vairāk par kustībām, – te ir kolektīvs, ir mērķi, ir kopīgi svētki, ir koncerti, pēckoncertu balles. Īstenībā nedejotāji nemaz nezina, kas ir īsta balle. Ēvalds Ābelskalns, kurš pats dejo Zalktī un strādā par repetitoru Swedbank vidējās paaudzes tautas deju kolektīvā Artava, teic, ka dejošana sagatavo cilvēku ballei, līdz ar to viņš zina, kas tajā jādara, – puišiem vairs nav jāmulst, kā pieiet pie meitenes, kā pārliecinoši komunicēt, arī meitenēm dejošana vairo pašapziņu. Dejošana visu izdara cilvēka vietā. "Kādas balles ir dejotājiem? Tur var tikai skatīties un priecāties!" sajūsmā ir arī Artavas mākslinieciskā vadītāja Ilze Zosāre. Cilvēku mērķi deju kolektīvā ir dažādi – vieniem ir svarīgi piedalīties dažādos koncertos, svētkos, citi nāk vienkārši būt šeit. Artavā, kur ir maz dejotāju "no bērna kājas", daudziem ir svarīgi pēc savas darba ikdienas, kas fiziski ir visai neaktīva, atpūsties dejā, izkustināt ķermeni, uzlabot fizisko un garīgo pašsajūtu.
Dejotmāksla nemaz nav vienkārša. Pat tiem, kas ar to nodarbojas kopš bērnības, slodze ir gana liela. Nevar atnākt pa taisno "no ielas" – treniņš ir vajadzīgs, ir svarīgi ietrenēt ikdienas noturību. Tomēr ar fizisko sagatavotību vien nepietiek. Bieži vien dejotāji, būdami aktīvi cilvēki, papildus arī skrien, iet pārgājienos, brauc ar velosipēdu. Taču, piemēram, skrējēji dabiski liek soli, sākot ar papēdi, savukārt dejošanā ir otrādi – solis, pēdas kustība jāsāk ar pirkstgalu. Paiet samērā ilgs laiks, kamēr izdodas "pārlauzt" šo kustību, un tas ir grūti. Tas ir tehnikas jautājums, ir jāmācas latviešu tautas dejas pamati. Tautas dejās ļoti svarīga ir arī ritma izjūta un koordinācija, un tas viss attīsta cilvēku.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 3. maija, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!