Derīgos apēst, bojātos iznīcināt
Ražas novākšana nenoliedzami ir jaukākais no rudens darbiem. Pēdējos novācam kāļus, bietes, rutkus, pupas, ķirbjus, ziemas ābolus, kāpostus. Ja šķiet, ka ķirbīšiem vēl kādu laiku jābriest, piesedziet tos ar agrotīklu vai blīvāku audumu, lai pasargātu no salnām.
Kad raža novākta, no visām dobēm jāaizvāc augu atliekas, nezāles un citi nevajadzīgie objekti. Vislabāk būtu tos sadedzināt, nevis mest kompostā. Tas pats attiecas arī uz augļiem, kuri sabiruši no kokiem un krūmiem – plūmes, āboli, bumbieri u. c. Tos nepieciešams ar grābekli rūpīgi savākt un likvidēt. Ja esat droši, ka kaitēkļu dārzā nav un tie puvušajos augos nav ierīkojuši sev mājokļus un mielasta vietas, metiet augļus kompostā. Lai veicinātu komposta ātrāku sadalīšanos un mazinātu augu slimību risku, kas varētu būt kādos no komposta materiāliem, pievienojiet masai Biokompostētāju. Vislabāk to darīt mākoņainā dienā, bet ne lietainā.
Kad lapas nobirušas, tās rūpīgi sagrābiet – jo vairāk dažādu drazu dārzā, jo vairāk iespēju kaitēkļiem, kas dodas ziemas guļā, atrast sev siltus un ērtus mājokļus. Jo tīrāks dārzs būs, jo veselīgāks. Ja zāle un augi tik un tā nosals un nokritīs bez dzīvības, tas nenozīmē, ka zāle vairs nav jāpļauj. Ir! Būtu ieteicams vēl novembra sākumā veikt pēdējo zāliena pļaušanu. Rūpīgi izgrābiet zālienu, lai tajā nepaliek dažādas augu daļas (lapas, veca zāle, skujas utt.). Paaugstināta mitruma apstākļos šīs organiskās augu daļas sāk pūt, un tajās vietās zāliens var iznīkt. Atstājot pārāk daudz lapu, zāliens tiek nevajadzīgi noēnots, tas neventilējas un mitros apstākļos veicina zāliena iznīkšanu. Veiciet zāliena rudens mēslošanu. Mēslojumam ir jābūt ar pazeminātu slāpekļa saturu un augstu kālija saturu. Kālijs veicina zāliena noturību ziemasapstākļos, tas nostiprina to.
Svarīgs rudens darbs ir krūmu un daudzgadīgo augu apgriešana un formēšana. Krūmiem ieteicams apgriezt ne vairāk kā vienu ceturto daļu no auga lieluma. Daudzgadīgajām puķēm būtu jānovāc atmirušās auga daļas, lapas un stublāji. No dzīvžogiem un krūmu grupām būtu jāiztīra vecās lapas. Tās vajadzētu sagrābt un nogādāt uz komposta kaudzi vai aizvest no dārza. Ja esat ievērojuši, ka kādam no augļu kokiem vai dekoratīvajiem dēstiem ir nokaltuši, nedzīvi zari, atzīmējiet tos, lai pavasarī varat atpazīt un pirms lapu plaukšanas nozāģēt, citādi dažkārt ir grūti noteikt, kurš nepieciešams, no kura jāatvadās, bet, kad augs jau sazaļojis, ir par vēlu.
Jāiztīra siltumnīca
Rudens mēslošana dārzā jau palaista garām, taču augsni ir vērts uzirdināt, lai traucētu dažādu kaitēkļu iemitināšanos ziemas guļai. Starp citu, arī kailgliemeži, kas šovasar daudzviet bija intensīvi savairojušies, ziemo tieši augsnes virskārtā, it sevišķi siltumnīcās. Par siltumnīcu ir atsevišķas rūpes. Tā obligāti jāiztīra, jo tur nedaudz siltāks būs arī ziemā, līdz ar to kaitēkļi un slimības var labi saglabāties. Iznesiet visas augu atliekas, arī no stiprinājumiem, kur bijuši atsieti tomāti, gurķi. Vislabāk šos stiprinājumus nomainīt. Siltumnīcas stiklus vai plēvi vajadzētu nomazgāt. Dariet to saulainā dienā, lai pašiem nav neomulīgi. Vienkārši pagatavojiet stipru ziepjūdeni, pievienojot ūdenim gana daudz trauku mazgājamā līdzekļa. Šķīdumam nav obligāti jābūt antibakteriālam, svarīgākais, lai virsmas ir vienkārši tīras. Rūpīgi nomazgājiet tās, kā arī siltumnīcas konstrukcijas, stiprinājumus. Neuztraucieties, ka šķidrums tek uz augsnes – tai nekas nevar notikt! Pēc mazgāšanas ziepjūdeni noskalojiet, lai nepaliek plankumi un atliekas. Ja jums ir siltumnīca, kas veidota no koka karkasa, iespējams, spraudziņās ziemošanas vietu būs gribējuši atrast sīki kaukaiņi, tajā skaitā kaitēkļi. Lai tie netiktu ārā, šīs konstrukcijas ieteicams nokrāsot ar baltu krāsu. Kāpēc tieši baltu? Tas tāpēc, ka baltā krāsa labāk atstaro saules gaismu un šis faktors būs svarīgs vasarā, kad siltumnīcā augs jaunā raža, bet gadīsies mākoņainas dienas.
Stādīt un pasargāt no sala
Rudenī varat pagūt vēl šo to iestādīt. Visus augļu kokus, kas ir konteinerstādi, arī krūmus. Oktobris ir lielisks laiks aveņu stādīšanai. Kamēr vēl nav auksts, varat stādīt pat vīnogas un rožu krūmus – ar noteikumu, ka tie ir labi apsakņojušies konteinerstādi, tiks atgriezti līdz otrajam pumpuram virs stādāmās daļas un, tiklīdz draudēs sals, tiks piesegti. Sasegt augus par agru arī nav labi, jo siltā laikā tie izsutīs, tāpēc sekojiet līdzi laika prognozēm. Sedziet pamazām, nelielām kārtām. Vēl varat stādīt ziemas ķiplokus, kā arī dažas no sīpolpuķēm, ko gaidīsiet uzziedam vienas no pirmajām pavasarī. Piemēram, tulpes. Gan no jauna stādāmie augi, gan pārstādāmie veiksmīgi veidos jaunas saknes un, kā saka tautā, labi ieaugsies, ja tiks dēstīti rudenī. Lai izvairītos no izsalšanas, augus varat mulčēt. Lieliem augiem būs piemērotāka rupjākas struktūras mulča, mazākiem – smalkas. Mulčas veidi atšķiras pēc izcelsmes – organiskie (zaļa zāle, koku lapas, komposts, kūdra, salmi, siens), minerālie – oļi, šķembas, smalki akmeņi, smilts, grants un sintētiskie – melnā polietilēna plēve, melnais agrotīkls, neaustais polipropilēns (ģeotekstils). Ziemošanas periodam izmanto organisko mulču, daudzgadīgiem augiem – ziemcietēm, ogulājiem, augļu kokiem – mulču uzliek, kamēr augsne vēl ir silta, tātad septembra beigās, vēlākais oktobra sākumā. Ja grib tikai pasargāt no sala ziemā, piemēram, rozes, tad mulču klāj pirms sala iestāšanās – plānu 5 cm kārtu, kuru papildina, ja gaidāms lielāks sals – zem -10 C. Mulčas slāni parasti uzliek vienā paņēmienā, nākamajā sezonā to atjauno. Vairākos paņēmienos var klāt uz ziemu, bargā salā. Pavasarī virsējo kārtu vajadzēs nogrābt, lai paliktu tikai jau ieteiktais slāņa biezums. Šķeldas mulču daudzgadīgiem augiem papildina 1 x 3 gados, priežu mizu mulču – 1 x 2 gados. Mulča ir labs organiskais mēslojums. Ēveļskaidas iedarbības ziņā ir starp šķeldu un zāģu skaidām. Lēni sadalās, tāpēc ļoti ieteicamas ilggadīgām kultūrām – gan ēdamām, gan dekoratīvām. Prasa slāpekļa mēslojumu.
Populārākie organiskās mulčas veidi ziemai ir zāģu skaidas – labākas ir lapu koku sugu, no skuju kokiem iegūtajām var būt augus nomācoša iedarbība, skuju koku mizas – pieejamas ir trīs frakcijas: smalkā, vidējā un rupjā, kā arī šķelda. Noderēs arī koku lapas – sausas tās ir lielisks siltuma izolators ziemošanas periodam.