Indes, kas ir augos, iedarbojas uz dzīvajiem organismiem atkarībā no auga specifikas, kā arī no mūsu jutīguma uz tām. Cilvēkam atsevišķas indes var būt bīstamas, dzīvniekam ne tik ļoti. Dažas izraisa nelielu ādas kairinājumu, citas savukārt ir tik indīgas, ka var nogalināt, turklāt pietiek ar pavisam mazu devu. Indīgo augu dabā nav nemaz tik maz, daudzi sastopami arī mūsu krāšņumdobēs un ir tiešām skaisti! Dārza Diena devās ekskursijā uz Latvijas Universitātes Botānisko dārzu, lai klātienē izpētītu, no kuriem skaistuļiem jāuzmanās.
Eņģeļtaure jeb velnābols
Eņģeļtaure ir skaists, strauji augošs krāšņumaugs, taču ne katrs zina, ka tas ir arī ļoti indīgs. Nosaukums "eņģeļtaure" tiek skaidrots ne tikai ar ziedu formu, bet arī ar auga psihotropo iedarbību, proti, saindējoties ar šā auga daļām, varot dzirdēt debesu bazūnes.
Brugmansijas jeb daturas, tautā iesauktas par eņģeļtaurēm, cēlušās Dienvidamerikā un Vidusamerikā, savvaļā aug pasaules subtropu apgabalos. Biežāk sastopamas ir puķes ar dzelteniem ziediem, taču arī rozā un baltas eņģeļtaures nav retums. To šķirnes ir viengadīgas un daudzgadīgas. Viengadīgās parasti audzē kā vasaras puķes, tām krāšņie ziedu zvani tiecas uz augšu, nevis uz leju, kā tas ir daudzgadīgajām eņģeļtaurēm. Daudzgadīgās eņģeļtaures ir īpaši krāšņas – liela, spēcīga auguma, daudziem un raženiem ziediem, kuru garums var būt līdz pusmetram. Eņģeļtaures ir viegli pavairot – atliek nolauzt vienu jauno dzinumu, ielikt zemē, laistīt, un tas ieaugsies. Eņģeļtaures ne tikai iespaidīgi izskatās, bet arī intensīvi smaržo, it sevišķi no četriem pēcpusdienā līdz astoņiem deviņiem vakarā. Eņģeļtaures pieder pie nakteņu dzimtas, tātad visas auga daļas ir indīgas, it sevišķi lapas un augļi. Ne velti otrs eņģeļtaures nosaukums ir velnābols! Jāuzmanās ne tikai no tā, lai šo augu bērni, kam ir tieksme visu pagaršot, neiebāztu mutē, jo rezultāts var būt letāls, bet arī dārza darbu mīļotājiem – ja auga sula nonāk uz ādas, var veidoties sūrstoši apdegumi.
Mānīgais trauslums
Oleandrs arī ir subtropu iemītnieks, un tur tas sastopams gan savvaļā, gan dārzos. Kaut arī trausls, vijīgs un ar maigu nokrāsu smaržīgiem ziediem rotāts, tas ir viens no indīgākajiem krāšņumaugiem! Oleandra sula satur tādas vielas, kas jau ļoti mazās devās nopietni bojā sirds un asinsvadu sistēmu, bet kombinācijā ar karstumu var nekavējoties nonāvēt pat fiziski veselu un spēcīgu cilvēku. Oleandru noteikti nevajadzētu audzēt telpās, kur uzturas mazi bērni vai dzīvnieki! Pie mums šo augu var izaudzēt telpās, vasarā iznest uz balkona vai terases, bet ziemā tam nepieciešama atpūta un vēsums. Lai oleandrs neizaugtu pārāk liels, krūmu ieteicams ik pa laikam saīsināt. Vislabāk to darīt agri pavasarī, lai dzinumus varētu izmantot spraudeņiem. Augam ir indīgas visas daļas. Turku leģenda vēsta – sievietes, kas uzzinājušas par vīra neuzticību, nolikušas ziedu uz galda līdzās ēdiena traukam kā brīdinājumu par rīcību, kas sekos, ja dzīvesbiedrs turpinās iet neceļos…
Izplatītas, bet bīstamas
Kallu dzimtas skaisto lapu augs singonija arī ir bieži sastopams telpaugs, un ne katrs zina, ka tas satur oksalātus, kas izraisa gļotādu kairinājumu, apsārtumu, dedzinošu sajūtu. Tas ir radinieks dīfenbahijai – Latvijā vienam no iecienītākajiem istabas augiem, ar kura mazu gabaliņu pietiek, lai, tam nonākot barības vadā, reakcija būtu līdzīga tai, kādu rada baterijas – barības vadā izdeg caurums. Arī acālijas un eiforbijas, un pūkainām astēm līdzīgiem ziediem ziedošās akalīfes ir indīgas! Tādas ir arī zilās kurpītes, uzpirkstītes, kreimenes.