Arvien vairāk prasās pēc kaut kā zaļa un svaiga. Lai arī veikalos salāti un dažādi garšaugi, zaļumi pieejami visu gadu, tikko izaudzētiem salātiem ir pavisam cita garša un aromāts, un, protams, pievienotā emocionālā vērtība ieguldītā darba veidā un vērojot, kā aug.
Sēšanas darbi jāsaplāno
Jāņa Aldermaņa dārzniecības vadītāja Vija Rožukalne iesaka vispirms saplānot, kādas šķirnes vēlaties izmēģināt, kāds ir to augšanas laiks, cik vietas tie aizņems, kādas ir audzēšanas īpatnības. Kaut arī salāti un citi agrie zaļumu nav kaprīzi un pie ražas, lai arī nelielas, tikt izdodas teju ikvienam, vērts zināt, kuras ir agrās, kuras vēlās šķirnes, kas izaugs puķpodā telpā, bet kam labāk atvēlēt vietu zem klajas debess.
Salātus apēdam ātri vien, tādēļ to sējumi jāplāno tā, lai varētu atkārtot ik pa laikam visas vasaras garumā. V. Rožukalne iesaka arī ieskatīties Mēness kalendārā, jo tautas novērojumi un tradīcijas nav bez pamata. Novērots, ka labvēlīgas mēness fāzes periodā iesētie augi uzdīgst ātrāk un aug labāk, savukārt citi ienākas lēnāk.
Tāpat kā daudziem citiem dārzeņiem, arī salātiem ir agrākas un vēlākas šķirnes, atšķirīgs ir arī to uzdīgšanas laiks. Taču – jo jaunāks salātiņš, jo gardāks! Ja gribas pie salātu ražas tikt pēc iespējas agrāk, izvēlieties lapu, nevis galviņu salātu šķirni, jo lapu salātiņi mazāk prasa gaismu un siltumu un kopumā ir ātraudzīgāki.
Agrajām šķirnēm no iestādīšanas brīža līdz gatavībai, lai liktu uz šķīvja, paiet aptuveni trīs līdz četras nedēļas.
Marta sākumā kastēs un puķpodos var sēt gan agrās lapu salātu šķirnes, piemēram, sviesta salātu šķirni May Queen, kas veido lielas, ciešas, zaļi dzeltenas galviņas ar stingrām, bet garšas ziņā sulīgām un maigām lapām, gan Baby leaf salātus, kressalātus. Iespējams iegādāties arī sēklu maisījumus, kuros ir dažādu šķirņu sīklapu salātiņi – šādi maisījumi īpaši paredzēti audzēšanai puķpodos un balkonu kastēs. Sēklas var kaisīt diezgan biezi, veidojot aptuveni trīs četru centimetru attālas rindas. Sadīgs jau pēc dažām dienām. Pēc pusotras divām nedēļām salātus var izpiķēt vai izretināt – ja plānojat pārstādīt siltumnīcā, lai veidojas galviņa vai kupls cers. Atkarībā no šķirnes salātiem vajadzīga vieta 10x20 cm vienam no otra. Marta sākumā sētus salātus neapkurinātā siltumnīcā varat pārstādīt aprīļa sākumā. Retināt sējumus kastītēs varat arī, izplūcot liekos un uzreiz apēdot. Ja plānojat audzēt kastē, vienkārši izplūciet ar visām saknītēm, kad šķiet, ka ir gana lieli ēšanai, un lieciet galdā. Kad apēsti, sējiet atkal no jauna un gaidiet, kad ražu dos dārzā iedēstītie.
Šķirnes, ko vērts izmēģināt
Gan krāsu, gan garšu daudzveidībai izmēģiniet audzēt dārzā krāsainās salātu šķirnes, kā arī kādu no cigoriņu veidiem. Vidēji agrīna šķirne ir salāti Lollo rossa ar čemurainām lapu malām. Lapas ātri aug, nekļūst rūgtas. Izaug aptuveni 60 dienu laikā. Līdzīgi ir ozollapu salāti Red Salad bowl, bet tie ir nedaudz rūgteni.
Ļoti dekoratīvi ir frisē salāti – viens no cigoriņu veidiem. To lapas ir stingras, izteikti robainas, trauslas ar tumšām maliņām un dzeltenbaltu vidu, bet garša sulīga, pikanta. Veidojas kupls cers – ar to jārēķinās, paredzot dobītē vietu.
Īpatnējs izskats un garša ir radičio salātiem – tie izskatās drīzāk kā nelieli kāpostiņi, veidojot apaļu vai garenu galviņu, šo salātu krāsa mēdz būt no lillīgas līdz vīnsarkanai. Arī šie salāti ir viens no cigoriņu veidiem ar rūgtenu garšu. Lapas ir stingras, kraukšķīgas. Tos, tāpat kā ledus un romiešu salātus, labāk audzēt ārā, jo tiem nepieciešama vienmērīga temperatūra. Augšanas laiks arī ir aptuveni 50–60 dienu. Svārstīgā temperatūrā galviņa var neizveidoties un izziedēt.
Salātiem uz šķīvja vajag piemērotu kompāniju, tādēļ vienlaikus dēstiet arī lociņus, sējiet dilles un citus zaļumus, piemēram, lapu sinepes – tās sadīgs jau nedēļas laikā un ir gardas jaunas, jo tad to garša ir pikanta, bet sulīga, arī Pronto šķirnes rukola uzvedas līdzīgi, kā arī spināti.