Trešā daļa bojāgājušo uz ceļa ir seniori

Lai izanalizētu smago ceļu satiksmes negadījumu cēloņus, Valsts policija veikusi padziļinātu pētījumu*, kurā atklājušās būtiskas atšķirības starp smagi cietušajiem gājējiem vecumā virs 60 gadiem un pārējiem satiksmes dalībniekiem.

Izrādījies, ka vairāk nekā trešdaļa jeb 38% smagi cietušo gājēju ir vecumā virs 60 gadiem. Turklāt šajā vecuma grupā ir arī 30% no tiem gājējiem, kas negadījumus ir izraisījuši. Tāpēc janvārī pirmo reizi Latvijā tika uzsākta informatīva drošības kampaņa gājējiem senioriem Strauja sirds, bet kājas lēnas.

Kas mudina seniorus pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus, un vai tiešām pensijas vecumā jāsteidzas vairāk nekā citiem šajā sabiedrībā?

Maņas var pievilt

Kā norāda Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, seniori ir viena no lielākajām gājēju riska grupām satiksmē: "Trešā daļa jeb 38% no bojā gājušajiem gājējiem uz ceļa ir vecumā virs 60 gadiem. Turklāt mūsu veiktajā pētījumā atklājas arī, ka katrs trešais gājējs seniors negadījumā cietis savas vainas dēļ. Iemesli tam ir savu spēju pārvērtēšana un ceļu satiksmes noteikumu neievērošana. Piemēram, ceļa šķērsošana neatļautās un nepārredzamās vietās, turklāt esot bez gaismu atstarojošajiem elementiem."

Satiksmes drošības kampaņu Strauja sirds, bet kājas lēnas organizē Valsts policija sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Jāņa Rozes grāmatnīcu**, Rīgas Aktīvo senioru aliansi un Autotransporta direkciju.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem ik gadu ceļu satiksmes negadījumos traumas gūst vairāk nekā 200 gājēju vecumā virs 60 gadiem. Piemēram, pērn negadījumos iekļuvis 231 seniors, no tiem 38 smagi ievainoti, bet 22 – gājuši bojā. Pavisam kopā šogad līdz 21. janvārim ceļu satiksmes negadījumos iekļuvuši 56 gājēji, no tiem 14 personas ir vecumā virs 60 gadiem – traumas guvuši 11 seniori, bet bojā gājis viens cilvēks. Tāpat jāatzīmē, ka šogad bojā gājis arī viens seniors velosipēdists.

Šīs kampaņas ietvaros seniori tiek aicināti nepārvērtēt savas spējas un aizdomāties ne tikai par savu, bet arī citu satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa. Pensijas gados jāņem vērā fakts: ja domās vēl ir straujums un pārliecība, tad fiziskās spējas un maņas var pievilt.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītājs profesors Jānis Zaļkalns skaidro: "Nespējot pieņemt savu vecumu, zūd paškritika savu spēju novērtēšanai. Diemžēl šajā vecumā maņas kļūst arvien vājākas – redze pasliktinās, reakcija palēninās, spēja paredzēt laiku, kādā transportlīdzeklis pietuvosies, samazinās, bet domas reizēm ir ātrākas par kāju veiklību. Brīdī, kad nepieciešams strauji reaģēt, notiek negadījums. Atbildīgi ir ne tikai seniori, bet arī viņu ģimenes locekļi, kuri, apzinoties cienījamo vecumu, nenovērtē apstākļus un ļauj viņiem piedalīties ceļu satiksmē vieniem."

Paslīdēt var jebkurš

Rīgas Aktīvo senioru alianse RASA, atbalstot drošības kampaņu, aicina seniorus kritiski paskatīties uz sevi no malas un aizdomāties par drošu pārvietošanos, neapdraudot sevi un citus satiksmes dalībniekus. "Vienmēr esam iestājušies par valsts un katra cilvēka labklājību, jo īpaši – jutušies atbildīgi par aktīvu un drošu senioru ikdienu. Senioru uzvedībai uz ceļa ir jāpievērš uzmanība un par to jārunā, tāpēc priecājamies, ka šis temats tiek aktualizēts kampaņas veidā. Lai arī ne vienmēr to gribam pieņemt, reizēm ir nepieciešams uz sevi paskatīties no malas un aizdomāties par savu uzvedību," uzsver RASA Mācību centra vadītāja Līvija Marcinkēviča