Aptaujā secināts, ka latvieši grēko visvairāk – 10% tīra zobus neregulāri, proti, kad sanāk laiks, Lietuvā tādi ir 8% iedzīvotāju, bet Igaunijā 6%. Turklāt sliktāki mutes un zobu higiēnas paradumi esot tieši vīriešiem.
Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta zobārste Darja Ķīse atzīst, ka šī statistika ir satraucoša. Mūsdienu sabiedrībā ir visi priekšnosacījumi veiksmīgai mutes dobuma kopšanai. Diemžēl cilvēki nepievērš savai veselībai pienācīgi daudz uzmanības, paļaujoties uz neregulāro mutes dobuma kopšanu. Eksperte uzsver, ka pamatnosacījums veselam mutes dobumam ir paša pacienta rūpes, ievērojot visas zobārsta un higiēnista rekomendācijas.
Aptaujā secināts, ka visuzcītīgākie zobu tīrītāji ir igauņi - 30% tīra zobus, kā tas būtu pareizi – katru dienu divas reizes un vismaz pa divām minūtēm. Latvijā un Lietuvā attiecīgi par priekšzīmīgiem mutes un zobu veselības uzturētājiem var saukt 24% iedzīvotāju.
"Tam būtu jābūt kā reizrēķinam – katru dienu, divas reizes, vismaz 2 minūtes," uzsver Ķīse, mudinot neaizmirst arī par zobu starpu tīrīšanu. Tagad regulāri tiek rīkoti izglītojošie pasākumi visu vecuma grupu pacientiem – grūtniecēm, jaunajiem vecākiem, sociāli aktīviem iedzīvotājiem. Zobārstiem un higiēnistiem arvien biežāk atkārtoti jāapmāca pacienti, jāiesaka mutes dobuma kopšanas līdzekļi, kuri būs efektīvi viņu gadījumā.
Tāpat nedrīkst aizmirst par profilaktiskiem zobārstu un higiēnistu apmeklējumiem. Uz pārbaudi pie zobārsta būtu jādodas divas reizes gadā.
Aptaujas dati rāda citu ainu - Latvijā 47% cilvēku zobārstu apmeklē tikai tad, kad jau ir parādījušās sāpes. Līdzīga situācija ir arī Lietuvā, tur zobārstu, kad jau ir jūtamas sūdzības, apmeklē 45% iedzīvotāju, bet Igaunijā tas 41% cilvēku. Arī te vairāk grēko vīrieši.
"Šie skaitļi ir bēdīgi un atspoguļo zobārsta ikdienu un augstu kariesa izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū. Negatīvā iepriekšējā pieredze, bailes un fobijas, vieglprātīga attieksme pret veselību veicina vizītes atlikšanu. Tad, kad pie zobārsta ierodas pacients ar sāpēm, bieži vien ārstēšana ir saistīta ar manipulācijām, kas prasa krietni lielākas finansiālās izmaksas nekā profilakses pasākumi un regulāra zobārsta apmeklēšana, kā arī sāpošā zoba ārstēšanas prognoze dažos gadījumos pasliktinās vai kļūst apšaubāma," skaidro Ķīse.
Starptautiskās mutes veselības dienas, kuras oficiālais partneris ir Philips, aktivitātes visā pasaulē ir saistītas ar zobu un mutes veselības mijiedarbību ar vispārējo cilvēka veselību un tās ietekmi uz dzīves kvalitāti.
Kad aptaujā Baltijas valstu iedzīvotājiem tika vaicāts, kādi ir galvenie zobu tīrīšanas iemesli, atbilžu variants "Lai rūpētos par savu vispārējo veselību" nebija viens no populārākajiem Latvijā un Lietuvā. Latvijā tas bija tikai septītais, bet Lietuvā ceturtais, savukārt Igaunijā - otrais populārākais atbilžu variants.
Toties visu Baltijas valstu iedzīvotāji bija vienisprātis, ka galvenais iemesls zobu tīrīšanai ir aizsardzība pret kariesu. Pētījums ļauj secināt, ka ir svarīga ne tikai cīņa pret kariesu, bet arī svaiga elpa, kas visās valstīs bija trešais svarīgākais iemesls zobu tīrīšanai, kā arī smaganu veselība, kas bija viens no piecu populārāko atbilžu variantiem.
Aptaujā iegūtie dati apliecina – cilvēki apzinās, ka rūpes par mutes un zobu veselību palīdz novērst kariesu, rūpēties par smaganu veselību un nodrošināt svaigu elpu. Taču būtu vēlams, lai īpaši Latvijā arvien vairāk sāktu aptvert, ka viss cilvēka ķermenī ir saistīts un ka mutes un zobu veselība ir viens no labākas vispārējās veselības stūrakmeņiem.
"Noteikti ir jāatceras, ka neārstēts zobs vai zobu infekcija var veicināt citu slimību attīstību, tāpēc vizītēm pie zobārsta un higiēnista jābūt regulārām," atgādina Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta zobārste.
Philips aptauja tika veikta šā gada martā, un tajā piedalījās 1000 Latvijas, 1000 Lietuvas un 1000 Igaunijas iedzīvotāju.