Elpošana ir dabiska organisma funkcija, kurai ikdienā īpašu uzmanību nepievēršam, – vienkārši elpojam, izņemot varbūt tādas situācijas kā sports, jogas vai meditācijas nodarbības, taču, tiklīdz kaut kas ar veselību nav kārtībā, jūtam, cik svarīgi ir spēt brīvi elpot. Elpceļi ir tie, kas vīrusu sezonā cieš visbiežāk. Lai neslimotu un iespējami efektīvi izārstētos, svarīga ir gan profilakse, gan piemērotas terapijas izvēle.
Deguns cieš pirmais
Ja cilvēkam nav kādu hronisku elpceļu saslimšanu, sirdskaišu, liekā svara vai citu problēmu, kas apgrūtina elpošanu un rada aizdusu, normāli ir ieelpas un izelpas veikt caur degunu. Protams, steidzoties, sportojot vai uztraucoties elpojam arī caur muti, taču aukstā laikā to darīt nevajadzētu. Ieelpojot caur degunu, vēsais gaiss sasilst, pirms nokļūst līdz plaušām, turklāt deguna gļotādas specifika palīdz izvairīties no dažādu vīrusu un infekciju izraisītāju nokļūšanas tālāk organismā, tādēļ iesnas ir daudz biežāk sastopamas nekā dziļāki elpceļu iekaisumi.
Katrs ir pamanījis, ka, pavadot ilgāku laiku vēsumā, arī tad, ja saslimšanas nav, deguns kļūst aizlikts un tek. Tā ir normāla reakcija.
Deguna gļotāda mēģina aizsargāties pret temperatūras izmaiņām, paplašinot asinsvadus, sākas tūska, tādēļ ir apgrūtināta elpošana. Tā notiek arī tad, ja uz deguna gļotādas nokļūst vīrusu mikroorganismi, – tiem savairojoties, tūska kļūst aizvien izteiktāka. Mēdz teikt, ka ārstētas iesnas pāriet nedēļas laikā, bet neārstētas ilgst septiņas dienas, tomēr deguna veselību atstāt novārtā nevajadzētu. Kaut arī akūtas iesnas parasti izraisa vīrusi, nevis nopietnu iekaisumu radošas baktērijas, neārstētas iesnas var izraisīt vidusauss iekaisumu, bronhītu, kā arī kļūt hroniskas. Lai mazinātu iesnas izraisošo mikroorganismu koncentrāciju uz deguna gļotādas, var izmantot deguna skalošanu ar jūras ūdeni, bet tūsku mazināt ar deguna gļotādas asinsvadus sašaurinošiem preparātiem, taču ar tiem nevajadzētu aizrauties ilgstoši, jo, pārmērīgās devās lietoti, tie var gļotādu bojāt, izraisot pat tās atrofiju. Ja bieži slimojat ar klepu, bronhītiem, arī ikdienā ciešat no aizdusas, pneimonoloģe Iveta Kroiča skaidro, ka šādas kaites biežāk piemeklē tos cilvēkus, kam ir mazs plaušu tilpums, kas var būt gan iedzimts, gan dzīvesveida sekas. Lai to izmērītu, jādodas pie ārsta.
Ar dabas līdzekļiem
Pret vīrusu izraisītām elpceļu saslimšanām, it sevišķi to sākuma stadijā, iedarbīgi ir dažādi dabas preparāti. Sertificētā farmaceite Laila Zālīte iesaka vīrusu sezonā un atveseļošanās periodā uzņemt vitamīnus, it sevišķi vitamīnu A un C, kas nostiprina gļotādu un cīnās pret vīrusu nokļūšanu organismā. Nozīme ir arī uzturam – slimošanas laikā vēlams izvairīties no neveselīgas, treknas pārtikas, jo tā mazina enerģiju. Ieteicams ēst karstas zupas, kas izdzīs vīrusu un mazinās gļotu daudzumu degunā un elpceļos. Līdzīgu efektu atstāj arī asi ēdieni. Vajadzētu atteikties arī no alkohola, jo tas izsmeļ organismā uzkrātās C vitamīna rezerves un tādējādi apgrūtina organisma cīņu pret saslimšanu.
Savukārt sertificētā farmaceite Anita Liberte iesaka profilaksei un ārstēšanai izmantot zāļu tējas un uzlējumus. No meža avenes Rubus idaeus augļiem un lapām var gatavot garšīgu un veselīgu tēju. Augļu uzlējumu gatavo, divas ēdamkarotes kaltētas drogas aplejot ar 400 ml verdoša ūdens, ļauj ievilkties, nokāš un dzer siltu pa 1/2 glāzei četras, sešas reizes dienā saaukstēšanās sākumā un augšējo elpošanas ceļu iekaisuma gadījumā.
No Islandes ķērpja Cetraria islandica lapoņa iegūst rūgtu, bet vērtīgu tēju, kas lieliski ārstē klepu. Ķērpi varat ievākt jebkurā gadalaikā, kad esat mežā. Ķērpi izkaltē un gatavo dzērienu. Vienu ēdamkaroti drogu mērcē aukstā ūdenī, tad ūdeni nolej un aplej ar 200 ml verdoša ūdens, ļauj ievilkties, nokāš un izdzer dienas laikā. Lai mazinātu rūgto garšu, saldiniet tēju ar medu, ja vien jums nav alerģijas.
Sāls terapija profilaksei
Elpceļu slimību nomocītajiem var noderēt haloterapija jeb sāls terapija – tā ir ārstēšanas un profilakses metode, kurā netiek izmantoti medikamenti. Tā radīta, telpā izveidojot mākslīgu mikroklimatu, kura parametri ir tuvi sāls raktuvju parametriem un maksimāli pietuvināti dabā sastopamajiem apstākļiem, skaidro sālsterapijas speciāliste Elīna Masteiko. Sāls terapiju izmanto gan plaušu, elpošanas ceļu un ādas patoloģiju ārstēšanai un saslimšanu profilaksei, gan dažādu vīrusu infekciju un saaukstēšanās slimību profilaksei. Haloterapija mazina elpošanas ceļu tūsku un iekaisuma parādības. Speciālisti parasti iesaka iziet kursu no 5 līdz 10 procedūrām divas reizes gadā.