Klāvam zvana gan farmaceiti, gan ārsti, gan klienti no visiem Latvijas reģioniem. No viņa zināšanām, idejām radīt piemērotas zāles vai aizstāt tobrīd medikamentu tirgū trūkstošās, kā arī no spējas kopā ar kolēģiem izgatavot ikvienam nepieciešamo piemērotākajā devā, zāļu formā vai pat garšā, ir atkarīga daudzu mazu un lielu pacientu drīza izveseļošanās.
Cik aktuāls šobrīd ir pieprasījums pēc aptiekā gatavotām zālēm?
Ekstemporālā zāļu gatavošana ir aktuālāka. Galvenokārt šāda iespēja tiek izmantota dermatoloģijā, kā arī, lai pagatavotu bērniem piemērotas zāļu formas vajadzīgajās devās, kas, rūpnieciski ražotas, Latvijā nav pieejamas. Nereti gatavojam zāles arī pēc receptēm, ko izraksta onkologi. Meklējam veidus, kā palīdzēt ārstiem realizēt terapijas ieceri. Individuāla pieeja katra pacienta ārstēšanai kļūst aizvien nozīmīgāka.
“Jaunā Torņkalna aptieka” atrodas līdzās Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai. Vai tas nosaka lielo pieprasījumu pēc tieši bērniem gatavotām zālēm?
Ar nepieciešamību gatavot zāles bērniem saskaros visbiežāk, jo bērniem piemērotu zāļu formu bieži vien patiešām nav. Piemēram, ir grūtības ar zālēm asinsspiediena pazemināšanai. Tās ir pieejamas tikai tabletēs, bet nav suspensijas formā, kas ir labāk piemērota lietošanai bērnam. Vecāki nevar tableti sadalīt tik precīzās daļās, cik ikreiz būtu nepieciešams uzņemt, tādēļ ir vajadzīgs cits atbilstošs risinājums. Tad mēs ar kolēģiem nākam talkā.
Minēji, ka receptes zāļu gatavošanai izraksta arī onkologi. Kāds varētu būt iemels?
Galvenokārt šādas receptes tiek izrakstītas kā inovatīva terapija. Minēšu piemēru: melatonīnu iemigšanai parasti izmanto devā, kas nepārsniedz 1,9 miligramus. Savukārt melatonīnu augstā koncentrācijā – 20 līdz 150 miligramu devā – mēdz izrakstīt onkologi, un tas konkrētos gadījumos dažādās kombinācijās tiek izmantots terapijā. Pacientiem bieži ir nepieciešamas individuāli pielāgotas devas.
Realizējot inovatīvas terapijas metodes un aizvien biežāk pielāgojot zāles individuālajām vajadzībām, šķiet, ka aptieka piedāvāto ekstemporālo zāļu īpatsvars varētu vēl pieaugt. Kā tas ir no tava skatupunkta?
Noteikti pieaug! Tas ir tāpēc, ka aug cilvēku vajadzības, attīstās metodes un zāļu pagatavošanas iespējas kļūst plašākas.
Piemēram, ja runājam par hormonu aizstājējterapiju. Standartā tā ir tablešu formā, taču pēdējo aptuveni piecu gadu laikā audzis pieprasījums pēc hormonu aizstājējterapijas zālēm uz transdermāla krēma bāzes, kurā iestrādāti hormoni. Šādus hormonu aiztājējterapijas krēmus var izgatavot gan sievietēm, gan vīriešiem, gan onkoloģiskas slimības gadījumā. Meklējam jaunas formas, kas, iespējams, citur pasaulē ir pieejamas, bet Latvijā pašlaik to vēl nav, taču aptiekā šos medikamentus varam izgatavot.
Jāņem vērā, ka rūpnieciski ražotās zālēs ir konkrēta aktīvās vielas koncentrācija, taču ekstemporālā gatavošana ļauj pielāgot tādu devu, kādu ārsts uzskata par piemērotāko. Tas ārstam dod zināmu brīvību un iespēju ārstēt pacientu ar specifisku, viņam nepieciešamu medikamenta devu.
Kāpēc tevi interesē tieši šāda veida aptiekas darbs?
Pirmkārt, man ļoti patīk meklēt informāciju, lasīt zinātniskos pētījumus, uziet ko jaunu, rast atbildes. Ir netipiski gadījumi, kad ārsts interesējas par kādām zālēm. Tad domāju, kā palīdzēt – varam pagatavot vai ir jāmeklē citi ceļi. Tas ir milzīgs darbs, un visu laiku nāk kaut kas jauns.
Otrkārt, šeit reāli jūtu – cilvēkiem tas palīdz. Bieži kā atgriezenisko saiti dzirdam pateicības vārdus par to, ka zāles palīdzējušas risināt veselības problēmu. Liela nozīme šim darbam bija laikā, kad tirgū bija grūti pieejamas antibiotikas bērniem nepieciešamajās formās. Darījām visu, lai ārsti varētu izrakstīt un pacienti medikamentus saņemt, jo šī darba pamats un galvenais uzdevums ir palīdzēt pacientiem. Kad izdodas, tas sniedz pozitīvas emocijas un gandarījumu.
Treškārt, savā ziņā jūtos unikāls nozarē – varu būt tilts starp seno zāļu izgatavošanas tradīciju un nākotni, kur pēc individuāli izrakstītas receptes gatavotas zāles noteikti būs vēl pieprasītāks un īpašāks produkts nekā šodien.
Visticamāk, nav tā, ka jau pirmajā studiju gadā saprati: zāļu gatavošana aptiekā ir tas, ko vēlos. Kā nonāci līdz šādam darbības virzienam?
Pirmajā kursā tādas domas, protams, nebija, bet, kad, pabeidzot studijas, man piedāvāja šo darbu, izrādījās, ka tas mani aizrauj. Sadarbība ar ārstiem gan par bērniem piemērotu zāļu formu atrašanu, gan par kādas inovatīvas terapijas iespēju nodrošināšanu nozīmē visu laiku meklēt un attīstīties. Atrodu jaunu formu zālēm bērniem un ar laiku saprotu, kā to varētu uzlabot. Piemēram, ja saņemam atsauksmes, ka zāles ir pareizā formā, taču tās ir rūgtas un bērnam apgrūtina zāļu uzņemšanu, meklēju variantus, lai medikamentu saldinātu, bet saldinātāja nebūtu par daudz. Atrast tādu kombināciju, lai bērns zāles lietotu bez grūtībām, ir gandrīz kā kulinārijā – tā ir māksla.
Kā notiek sadarbība ar ārstiem, kuri izraksta receptes?
Cenšoties nodrošināt zāles, kas nepieciešamas terapijai, ārsti zvana šurp, uz “Jauno Torņkalna aptieku” un jautā, vai ir iespējams tās izgatavot noteiktā formā un devā. Sarežģītos gadījumos nākas papildus pētīt zinātnisko literatūru, un tikai tad spēju atbildēt, vai to varam. Ja zāles vai izejviela, ko iestrādāt vajadzīgajā formā, Latvijā nav pieejama, meklēju to citu valstu tirgos. Sazināties ar piegādātājiem, sagādāt izejvielas – tas arī ir mans darbs.
Vai ir bijuši grūti īstenojami uzdevumi, tādi, ko varētu saukt pat par neiespējamo misiju?
Ne gluži. Ir bijuši gadījumi, ka formu, kādu vēlas ārsts, nav iespējams nodrošināt vai, piemēram, vienīgais variants, kā izpildīt ārsta ieceri, ir iepirkt zāles ārzemēs, taču tās maksā tūkstošus. Tad ir jāmeklē cits risinājums. Tomēr lielākoties, ja nevaram izdarīt tieši tā, kā vēlas ārsts, piedāvājam divus, trīs citus risinājumus.
Viss nav vienkārši – ir jābūt pierādījumiem, ka konkrētajā formā, piemēram, suspensijā iestrādātai aktīvajai vielai noteiktu laiku būs stabilitāte. Ja tādu pierādījumu nav, jāatgriežas pie vienkāršākām formām – pulverīšiem, kapsulām, supozitorijiem jeb svecītēm.
Tātad zāļu izgatavošana aptiekā nozīmē arī milzīgu farmaceita atbildību – jābūt pārliecinātam, ka izgatavotais medikaments ir drošs lietošanai, uzglabāšanai un būs efektīvs.
Jā, vajag pamatojumu, apstiprinājumu tam, ka viss ir pareizi. Svarīgi, lai ir pētījumi, kas apliecina, ka šī viela šādā formā uzglabājas noteiktu laiku. Tikai tad var ar pārliecību darīt tālāk. Pagatavot zāles bez pētījumu datos balstītas informācijas ir absolūti nepieņemami.
Tavs darbs norit aptiekas telpās aiz klientu apkalpošanas zāles. Vai kādreiz tiecies ar aptiekas apmeklētājiem?
Receptūras nodaļā esmu noslogots, arī pie datora pavadu daudz laika, tāpēc aptiekas zālē mani var sastapt reti. Galvenokārt sadarbība ar klientiem notiek, konsultējot pa tālruni. Taču, ja ir kāds sarežģīts gadījums vai jautājums par ekstemporālo receptūru, eju un konsultēju klātienē.
Kā ar farmaceitisko aprūpi – vai, izsniedzot aptiekā gatavotas zāles, klients saņem tikpat pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, piemēram, par mijiedarbību ar citam zālēm, iespējamām blaknēm?
Izrakstīt pagatavojamu medikamentu ir ārsta atbildība, un ārsts, visticamāk, zina, vai pacients lieto vēl kādu medikamentu. Tomēr farmaceitam, kas zāles izsniedz, ir jāspēj konsultēt, kā pagatavotās zāles saskan ar citiem lietotajiem medikamentiem. Lielākoties gatavoto zāļu aktīvās vielas ir farmaceitam labi zināmas un to sastāvs ir norādīts arī uz etiķetes.
Kādas ir pacientu iespējas reģionos tikt pie aptiekā gatavotām zālēm?
Mums zvana gan farmaceiti, gan klienti no visiem Latvijas reģioniem, arī ārsti interesējas, un ikvienam gadījumam meklējam risinājumu. Parasti jautājums ir par to, vai konkrētu recepti varam pagatavot un vai šīs zāles varēs saņemt tuvākajā “Mēness aptiekā”. Jā, šāda iespēja ir!
Klāv, kas noteica tavu profesijas izvēli?
Skolā man patika un labi padevās ķīmija, bioloģija, vienmēr uzrunāja pētniecība, arī detektīvseriālos redzētās smalkās laboratorijas, tāpēc izvēlējos vidusskolā padziļināti mācīties ķīmiju un bioloģiju. Drīz vien sapratu, ka vēlos studēt tieši farmāciju, iestājos Rīgas Stradiņa universitātē, tiku budžeta grupā. Pirmie divi mācību gadi nelikās pārāk aizraujoši, taču trešajā kursā viss, ko apgūstu, savienojās. Interesantas bija rūpniecisko zāļu formu tehnoloģijas lekcijas, un kādu brīdi kā vienu no nākotnes iespējām pēc studiju pabeigšanas izskatīju došanos uz farmācijas ražotni. Taču šeit, aptiekas receptūras nodaļā, darbs ir daudz interesantāks – uzreiz redzu, kāds no tā ir ieguvums pacientiem. Lielā ražotnē to nevarētu pamanīt. Man ir paveicies – esmu atradis darbības veidu, kas man patīk un sniedz gandarījumu.
Kādā virzienā, tavuprāt, var attīstīties ekstemporālā zāļu gatavošana?
Vēlos, lai mūsu ekstemporālā nodaļa strādā ar lielāku jaudu, lai šeit ieviestu jaunas tehnoloģijas un varētu gatavot dažādākas zāļu formas, kas prasa arī īpašus gatavošanas apstākļus. Attīstības vajadzību ir daudz: izmantojot jaunākās tehnoloģijas un formas, oftalmoloģijā var precīzāk pielāgot devas un sasniegt labāku efektu; bērniem var piedāvāt piemērotākas zāļu formas, piemēram, sūkājamās tabletes vai rūgtās zāles iestrādāt saldējumā. Ar jaunu zāļu formu ieviešanu iespējams atrast veidus, kas atvieglotu pacientiem medikamentu uzņemšanu, lai tā būtu patīkama, lietojot zāles arī ilgstoši, un uzlabotos pacienta līdzestība. Kurš bērns gan atteiktos no sūkājamas tabletītes ar apelsīnu vai ābolu garšu!