Kad pieberam zupai piparus, diez vai domājam par to, cik ļoti tie mūs sildīs vai kā uzlabos gremošanu. Mums vienkārši piparota zupa labāk garšo. Tomēr gandrīz visām garšvielām piemīt ārstnieciskas īpašības, un tās var mums palīdzēt justies labāk, kad, piemēram, sasāpējusies galva vai jūtam smagumu vēderā.
Aptieciņa virtuvē
"Par garšvielu kļūst tāds augs vai auga daļa, kurā koncentrējas aktīvās vielas, rezultātā augs sāk smaržot un spēj piešķirt garšu. Tam piemīt noteiktas ārstnieciskas īpašības, jo šo aktīvo vielu augā ir ļoti daudz," stāsta veģetārā uztura skolas Vegus vadītāja Dita Lase. "Pirmkārt, garšvielas iedarbojas ar aromātu. Piemēram, lavandas aromāts palīdz aizmigt vai nomierināties pēc stresa. Piparmētru aromāts mazina sāpes. Otrs veids, kā garšvielas var palīdzēt, – tās paaugstina ēdiena uzturvērtību un uzlabo tā sagremošanu. Piemēram, mūsu pašu ķimenes – ja apēdam divas tējkarotes, esam uzņēmuši 15% no visām dienā nepieciešamajām šķiedrvielām. Garšaugos ir arī dažādi vitamīni un antioksidanti, papildus uzņemam arī tos. Divās tējkarotēs timiāna ir 10% no dienā vajadzīgā dzelzs daudzuma. Garšvielas uzlabo gremošanu, mēs ēdienu pilnvērtīgāk sagremojam un no tām pašām kalorijām iegūstam vairāk uzturvielu."
Garšvielas mūs ietekmē pozitīvi, pievienotas ēdienam, bet tās var izmantot arī vienas pašas nelielu vainu ārstēšanai – gluži kā ārstnieciskos augus un tējas. Bieži vien šādi lietojuma veidi zināmi ikvienā ģimenē. Piemēram, krustnagliņas var izmantot pret zobu sāpēm (var skalot muti ar uzlējumu vai uzlikt kompresi), bet to novārījums vai izvilkums noderēs arī odu atbaidīšanai. Pāris veselu melno piparu norīšana var ātri atbrīvot no caurejas, pateicoties piparu antibakteriālajām īpašībām un savelkošajam efektam. Muskatrieksts mazina galvassāpes un palīdz iemigt, ja to sasmalcina, samaisa putriņu ar siltu ūdeni vai siltu pienu un uzziež uz deniņiem. Savukārt timiāna tēja labi palīdz atbrīvoties no klepus. No eksotiskākām garšvielām kurkuma ir ļoti spēcīgs antioksidants, kas mazina iekaisuma procesus iekšķīgi, bet, uzziesta uz ādas, palīdz ātrāk uzsūkties zilumiem. Ingvers palīdz pret locītavu sāpēm, to līdztekus ārsta izrakstītajām zālēm ieteicams lietot tiem, kurus moka artrīts vai reimatisms. Visas asās garšvielas – ķiploki, mārrutki, ingvers, čili, visu veidu pipari, sinepes – palīdz sasildīties, bet, lietotas lielākās devās, atvēsina.
Dažas garšvielas var palīdzēt notievēt, bet netiešā veidā. Piemēram, kanēlis regulē cukura līmeni asinīs un tā mazina kāri pēc saldumiem. Gatavojot garšvielām bagātāku ēdienu, gūstam vairāk baudas un mazāk gribas našķoties pēc maltītes. Garšvielas palīdz ēdienu labāk sagremot, pat paātrina vielmaiņu, bet tās nekādi nepalīdzēs regulēt svaru, ja ik dienu ēdīsim kūkas. Sabalansētu uzturu un fiziskās aktivitātes neaizstās nekas.
Negaidīt brīnumus
Lai arī garšvielām piemīt ārstnieciskas īpašības, D. Lase aicina negaidīt "debesu brīnumus" – garšvielas nav panaceja un nopietnas slimības neārstē, pat lietotas ilgstoši. "Garšvielas darbojas ļoti līdzīgi ārstniecības augiem. Varam izmantot visus tos pašus principus – varam gatavot kā tēju, kā vannu, kā kompresi vai arī likt pie ēdiena. Arī visi efekti ir tādi paši – regulāri lietojot, ik pa laikam jātaisa pārtraukums, jāmiksē, lai nav visu laiku viens un tas pats. Nevajag piedēvēt garšvielām to, kas tām nav pa spēkam, bet baudīt to labumu, ko tās var dot," saka D.Lase. Lai garšvielas nekaitētu, galvenais ir nepārspīlēt. "Daudzas garšvielas lielos daudzumos ir indīgas. Piemēram, cilvēkam pietiek apēst sešus muskatriekstus, un viņš būs beigts. Ja cilvēks izdomā, ka trīsreiz dienā dzers muskatrieksta vai krustnagliņu tēju, viņš var sagādāt sev diezgan pamatīgas problēmas," brīdina speciāliste.
Kuras garšvielas būtu ieteicams lietot mūsu platuma grādos? Sākoties gada aukstajam periodam, nevienam par sliktu nenāks kanēlis un ingvers. Kanēļa aromāts lieliski palīdzot pamosties tumšos ziemas rītos – no tā var pagatavot tēju vai pakarsēt uz pannas, lai smaržotu visa māja. D. Lase iesaka izmēģināt melnsēklīti jeb nigellu (tiek dēvēta arī par melnajām ķimenēm). Lietota eļļas vai sēklu veidā, tā stiprina imunitāti, noņem galvassāpes, krampjus, tai ir relaksējoša iedarbība. Tomēr īsta slavas dziesma esot jādzied lavandai, kuru kulinārijā lieto desertos un Provansas garšvielu maisījumā pie salātiem, zupām, zivīm un gaļas. "Kādreiz es domāju – ko cilvēki dara ar lavandu? Tagad domāju – kā cilvēki dzīvo bez lavandas?!" smejas D. Lase. "Tā mazina stresu, kas īpaši pilsētniekiem ir ļoti aktuāls, ļoti efektīvi uzlabo miegu. Piemēram, bērnus, kas neiet gulēt, iemērc lavandas vannā, un diskusijas beidzas. Šādas vannas palīdz arī, ja sāp muskuļi pēc sportošanas, pēc kartupeļu talkas, lavandas ēteriskā eļļa ļoti labi dziedē apdegumus." Ieteicams lietot arī raudeni jeb oregano, kas ir spēcīgāks antioksidants par zaļo tēju un satur daudzām organisma funkcijām svarīgo K vitamīnu. Raudeni var pievienot visiem ēdieniem, kuros ir tomāti.
Palīgs gremošanai
Ēdiena garšai īpaša nozīme tiek pievērsta ājurvēdā. "Mēs to īsti neapzināmies, bet garšai ir primāra ietekme uz organismu kopumā. Garša, kuru sajūtam uz mēles, sūta informāciju smadzenēm, tur mēs formulējam, vai tā ir salda, skāba, rūgta vai sāļa, un centrālā nervu sistēma dod instrukcijas gremošanas sistēmai: vai būtu jāpastiprina gremošana vai tieši otrādi – jāsamazina. Gremošanas sistēma, tēlaini runājot, ir kā ugunskurs, kuru mēs iekuram, un liekam uz tā vārīties katlu ar ēdienu, lai to pārveidotu par ķermenim sagremojamām substancēm. Dedzināšanas sajūta kuņģa apkaimē nozīmē, ka gremošana ir pārāk spēcīga, savukārt smaguma sajūta – ka šīs uguns ir par maz, ka nekas nekustas, gremošana nenotiek," stāsta uztura speciāliste Inga Pūce. "Mūsdienu pārtikas tehnoloģijas bieži vien garšu vai nu pastiprina, vai nomāc, vai arī veido ļoti smagas kombinācijas, izdabājot cilvēkiem, jo viņiem garšo skābi, sāļi, ļoti saldi ēdieni. Cilvēki vairs tik labi nesajūt dabisko produktu garšu, viņiem tā liekas par maz izteikta, un tā tiek pastiprināta. Tādā veidā gremošanas sistēma tiek ļoti uzkarsēta, un sākas dedzināšana, gastrīts, čūlas, dispepsija. Lietojot pārāk daudz atvēsinošas garšas, viss sastrēgst, ir smaguma sajūta, aizcietējumi un liekais svars." I. Pūce raksturo ājurvēdas pamatprincipus: katrai garšai ir vai nu sildošs (gremošanas uguni veicinošs), vai atvēsinošs (gremošanas uguni piebremzējošs) efekts. Apzinoties, kā katra garša ietekmē gremošanas sistēmu, varam ar garšvielu un produktu izvēli turēt savu uzturu līdzsvarā.
Ājurvēdā izdala sešas garšas. Primārās ir salda, sāļa, skāba, sekundārās – rūgta, asa un savelkoša. Saldā garša ir pirmā garša – to intuitīvi prasa bērni, tā sajūtama mātes pienā, veicina augšanu, audu veidošanos, kā arī sniedz emocionālu labsajūtu. Tomēr salds ir atvēsinoša garša, kas bremzē gremošanu, tāpēc tās daudzums jākontrolē. Cukura vietā ieteicamāki būtu saldumi, kas "cērt kaklā": žāvēti augļi, medus. No garšvielām saldo garšu nodrošinās, piemēram, anīss un kanēlis, iesaka I. Pūce. Sāļā garša arī ir ļoti svarīga, tā ir sildoša un veicina apetīti, jo padara ēdienu garšīgāku. Skābā garša ir vienlīdz sildoša un atvēsinoša, tā iedarbojas uz asins un limfas sistēmu, palīdz sirdsdarbībai, kā arī mitrina – darbojas kā organisma ieeļļotājs. Kaut ko sāļu un skābu ieteicams lietot uzturā aukstā laikā, kad mums sevi no iekšpuses jāsilda, – ziemā jāēd skābēti kāposti un nevis svaigs, bet labāk marinēts gurķītis. Rūgto garšu varam iegūt no visu veidu lapu salātiem, kā arī no pirmajām lapiņām, kas pavasarī izdīgst pļavā un dārzā. Tā ir gremošanas sistēmu atvēsinoša garša, palīdz pārstrādāt pārāk sildošu ēdienu (piemēram, rūgta kafija iet kopā ar saldu kūku), kā arī palīdz koncentrēties garīgam darbam. Asu garšu gūstam no pipariem, mārrutkiem, sinepēm, svaigiem sīpoliem un ķiplokiem, un tā gremošanas ugunskuru uzkurina karstāku, palielina enerģiju, uzmundrina. Savukārt savelkoša garša piemīt aronijām, granātāboliem, no garšvielām – koriandram, ķimenēm, fenhelim, kas veicina gremošanu, ja vēderā ir smaguma sajūta vai pūšanās.
Ķermenis runā
"Katrā ēdienreizē vajadzētu būt visām sešām garšām. Viena no tām būtu dominējošā, bet kura – to, ieklausoties sevī, organisms pateiks priekšā," iesaka I. Pūce. Arī D. Lase piekrīt, ka, dodami priekšroku kādai garšai, izvēlamies sev nepieciešamo: "Ķermenis tādā veidā runā ar mums – es protu to sagremot vai es neprotu. Garšas pašas sevi regulē. Cik ilgi ēdīsi vienu un to pašu garšu? Ar laiku gribas ko citu. Un, ja ir kāds augs, kurš nepatīk un negaršo, nevajag sevi mocīt – ir papilnam citu garšvielu, ko likt vietā."
Kvalitatīvas garšvielas vislabāk ir iegādāties specializētos garšvielu veikalos vai audzēt garšaugus pašiem. Jo spēcīgāka smarža, jo garšviela ir svaigāka un tās vielas aktīvākas. Izmēģinot garšvielu ārstnieciskās spējas, jāapbruņojas ar pacietību, jo cilvēki var būt atšķirīgi jutīgi pret dažādām vielām, tāpēc kādam galvassāpes labāk remdēs lavanda, citam – muskatrieksts. Ir daudz augu ar līdzīgām īpašībām, un starp tiem jāatrod savējais.
Garšvielas veselībai
- Lavandas aromāts palīdz atslābināties un aizmigt, lavandas eļļa dziedē apdegumus.
- Rozmarīna aromāts palīdz koncentrēties garīgam darbam, bet, iekaisot sausu rozmarīnu zeķēs, var sasildīt kājas. Novārījumu izmanto arī skaistumkopšanā.
- Piparmētru aromāts remdē sāpes – galvassāpes, arī menstruālās sāpes.
- Krustnagliņas tējas vai kompreses veidā mazina zobu sāpes.
- Kurkumas tēju var lietot kakla skalošanai, tā mazina iekaisumu un nekairina kā sālsūdens, palīdz ātrāk uzsūkties zilumiem.
- Timiāna tēja palīdz pret klepu, ir ar antibakteriālām īpašībām, kas atvieglo reimatismu, tūsku, ārstē sasitumus un izsitumus.
- Bazilika lapu tēju dzer pret galvassāpēm.
- Ingvers ir spēcīgs antioksidants, ingvera tēja sasildīs saaukstēšanās gadījumā, tiem, kam ir problēmas ar kuņģi, labāk lietot ingvera pulveri. Ingveru iesaka arī, ja ir slikta dūša.
- Pakošļājot tējkaroti ķimeņu vai fenheļa, var atbrīvoties no vēdera pūšanās.
- Kanēlis ir antioksidants, tas regulē cukura līmeni asinīs, mazina kāri pēc saldumiem. Var lietot kā sildošu tēju saaukstēšanās gadījumā, palīdz arī pret sliktu dūšu un caureju. Tāpat kā rozmarīnu, kanēļa pulveri var likt zeķēs – nesals kājas.
- Sinepēm piemīt sildoši asa garša, arī var bērt zeķēs un sildīt kājas.
- Lauru lapas uzlabo gremošanu, asins un limfas cirkulāciju, attīra organismu, noder pret galvassāpēm, hemoroīdiem. Piemīt tonizējoša un pretiekaisuma iedarbība, antioksidanta īpašības.
- Sāli, kas gan vairāk uzskatāma par pārtikas piedevu, karstā laikā ieteicams uzņemt, jo tā aiztur ķermenī ūdeni, neļaujot atūdeņoties. Samazināt pārlieku sāls patēriņu, neupurējot ēdiena garšu, var, izmantojot sojas mērci, ar kuru jūtam to pašu sāļumu, bet sāls daudzums tajā ir daudz mazāks.