Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore un Centrālās laboratorijas padomes locekle Jeļena Storoženko norāda, ka analīžu rezultātu var ietekmēt ne tikai ilgtermiņā lietoti medikamenti, bet pat uztura bagātinātāji, tādēļ pirms konkrētu analīžu veikšanas šis jautājums būtu jāizrunā ar ārstu.
“Mēness aptiekas” farmaceite Gunita Petrovica piebilst, ka ir svarīgi arī, kurā laikā lieto, piemēram, vitamīnus: “ Vitamīnu un minerālvielu kompleksus pirms analīžu nodošanas nevajadzētu lietot. Vispirms analīzes, tad – brokastis, un tikai pēc tam – vitamīni. Tiesa, jāņem vērā, kādas analīzes jānodod. Vitamīnu lietošana neietekmēs infekciju diagnostiku, taču to ietekmēs lietotās antibiotikas.” Farmaceite iesaka pievērst uzmanību zāļu aprakstiem, kuros ir sniegtas norādes arī par laiku, kādā vielu koncentrācija organismā samazinās, un tas dažādiem medikamentiem ir atšķirīgs. “Piemēram, aspirīna eliminācijas pusperiods jeb laiks, kurā vielas koncentrācija samazinās uz pusi no tās maksimālās koncentrācijas, ir 2–3 stundas, lietojot mazas devas, savukārt, lietojot lielas devas, tas var būt pat vairāk par 15 stundām.
Šīs sarežģītās mijiedarbības dēļ aptiekas klientiem iesaku vienmēr uzticēt analīžu rezultātu izvērtēšanu ārstam, jo, lai izdarītu pareizu secinājumu, svarīgi ņemt vēra visus aspektus.”
Jo precīzākas metodes, jo precīzāki rezultāti
Modernās tehnoloģijas ļauj būtiski samazināt to vielu sarakstu, kas varētu ietekmēt analīžu rezultātus. Jeļena Storoženko stāsta, ka automatizētās metodes ir mainījušas, piemēram, fēču jeb slēpto asiņu testa veikšanu. Agrāk pirms testa veikšanas bija svarīgi ievērot noteiktu diētu, lai lietotie produkti un vitamīni neietekmētu rezultātu, tad tagad tam vairs nav nozīmes. Tiesa, vienmēr jāņem vērā, ka, piemēram, eksprestesti, kas netiek veikti laboratorijās, pirmkārt, nebūs arī tikpat precīzi, otrkārt, pastāv risks, ka tos var ietekmēt gan lietotais uzturs, gan medikamenti.
Kādi medikamenti un kādus rādītājus var ietekmēt?
Holesterīna pazemināšanas zāles
Statīnus lieto, lai pazeminātu holesterīna līmeni. Ja to dara jau ilgstoši, iespējams, zāles var ietekmēt kreatinīna rezultātu. Šo analīzi veic, lai pārbaudītu nieru funkcionālās spējas.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi
To lietošana var ietekmēt, piemēram, alfa amilāzes, glikozes, bilirubīna, kālija, nātrija rādītājus asinīs.
Urīndzenošie līdzekļi, asinsspiedienu pazeminošie medikamenti un antibiotikas var atstāt iespaidu uz olbaltumvielu, piemēram, urīnvielas noteikšanu gan asinīs, gan urīnā.
Aspirīna lietošana var ietekmēt pilnās asins ainas rādītājus.
Perorālie kontracepcijas līdzekļi (ne visi), glikokortikosteroīdi, beta blokatoru, acetilsalicilskābe jeb sirds aspirīns kaut kāda mērā arī var mainīt analīžu rezultātus.
Biotīns (viens no B grupas vitamīniem), ko nereti iekļauj uztura bagātinātājos ādas, matu, nagu veselībai spēj ietekmēt analīžu rezultātus. Jeļena Storoženko skaidro: “Biotīns var paaugstināt vairogdziedzera un samazināt parathormonu (kalcija vielmaiņu regulējošais hormons) līmeni, ietekmēt dzimumhormonu un audzēju marķieru noteikšanu asinīs.”
Farmaceite piebilst, ka biotīnam eliminācijas pusperiods, ja to lieto lielās devās, ir aptuveni 26 stundas.
Kāpēc var mainīties rezultāts?
Jeļena Storoženko norāda, ka, nosakot dažādus bioķīmiskus rādītājus, tiek lietotas ķīmiskas un imūnķīmiskas izmeklēšanas metodes. To pamatā ir dažādas ķīmiskas reakcijas. Šā iemesla dēļ pastāv risks, ka var notikt mijiedarbība arī ar zāļu aktīvo vielu, un tā atspoguļosies analīžu rezultātā.
Svarīgi izvērtēt, vai cilvēks, kurš lieto zāles hroniskas slimības ārstēšanai, vismaz diennakti pirms analīžu nodošanas varētu pārtraukt to lietošanu. Ja drīkst, tad to vajadzētu darīt – analīžu rezultāti būs precīzāki. Ja tomēr nē, tad lietoto medikamentu faktors ir jāņem vērā, izvērtējot analīžu rezultātus. Dažkārt, ja zāļu lietošana nav pārtraukta un rezultāti ir paaugstināti, pazemināti vai būtiski tuvojas references robežai, ārsts izraksta nosūtījumu atkārtotai analīžu veikšanai ar nosacījumu, ka pirms tam īslaicīgi tiks pārtraukta medikamentu lietošana. Mēdz būt arī situācijas, kad analīzes tiek nozīmētas, lai tieši noskaidrotu kāda medikamenta lietošanas ietekmi uz analīžu rezultātu, secinot, vai tas ir pietiekami efektīvs noteikta terapeitiskā mērķa sasniegšanai.
“Lai vai kā – ja ikdienā lieto medikamentus vai uztura bagātinātājus, pirms saņemt nosūtījumu uz analīzēm, ir noderīgi pavaicāt farmaceitam un pārspriest ar ārstu, vai tie neietekmēs analīžu rezultātus,” atgādina Gunita Petrovica.