“Savu reizi steidzamies mēs visi, taču ir brīži, kad vajadzētu apzināti samazināt ātrumu un veltīt laiku veselībai, kas ikvienam cilvēkam ir vissvarīgākā. Lūk, piemērs! Aptiekā ienāk puisis, kurš nepacietīgi jautā tableti pret sāpēm. Nācās teju ķert aiz rokas, lai noskaidrotu, kur un kā viņš jūt diskomfortu, kāda veida un intensitātes ir sāpes un kad tās parādījās. No atbildēm sapratu, ka viņam steidzami jādodas pie ārsta iespējamā apendicīta iekaisuma dēļ,” stāsta Viveja. Jā, viņa ir vērīga pret cilvēkiem un atbildīga par katru vārdu, ko izteikusi konsultējot – tādu Viveju pazīst un mīl nelielās aptiekas klienti Rīgā, Pļavniekos. Viveja pazīst lielāko daļu apmeklētāju, kas iegriežas šajā aptiekā, zina viņu vajadzības, veselības problēmas, paradumus un pat raksturus.
Jautāta par neparasto vārdu, Viveja stāsta, ka tāda bijusi viņas tēva izvēle. “Viveja ir sens vārds, kam ir latīņu valodas izcelsme un tas nozīmē “dzīvo”. Esmu dzimusi Rīgā, bet visi mani senči daudzās paaudzēs nāk no Latgales. Tēvs bija mēbeļu meistars, mamma strādāja konditorejas fabrikā. Līdz pat šai dienai atceros no tortēm pāri palikušā krēma garšu, ar ko mamma ļāva našķoties turpat darbnīcā.”
Izvēle – farmācija
Jau skolas gados Viveju aizrāva medicīna. “Sākot no piektās klases divas reizes nedēļā apmeklēju nodarbības Medicīnas institūtā, gāju arī uz anatomikumu un pat vēroju sekciju, kaut arī biju tik jauna. Labprāt studēju cilvēka fizioloģiju, organisma uzbūvi, mani pārsteidza, cik tā ir sarežģīta un nevainojama. Skolā mācījos labi, īpaši tuvi bija dabas zinību priekšmeti un matemātika. Grasījos augstskolā studēt medicīnu, taču, ciemojoties pie radiem Latgalē, nokavēju dokumentu iesniegšanas termiņu,” stāsta Viveja, tomēr atzīst, ka šis likteņa pavērsiens nebūt nav bijis slikts. “Tajā pašā gadā paguvu iestāties Rīgas 1. medicīnas skolā. Skolotāji bija izcili, taču arī stingri – prasīja no mums gan zināšanas, gan nopietnu un atbildīgu attieksmi.” Pēc medicīnas skolas beigšanas Viveja sāka strādāt aptiekā. Par medicīnas studijām viņa bilst: “Tas palika kā nepiepildīts sapnis. Piedzima dēls – īpašs bērns, kuram bija nepieciešama īpaša uzmanība. Tad sagaidīju otru dēlu. Biju vajadzīga savai ģimenei – kā gan viņi tiktu galā bez manis?”
Darbs aptiekā toreiz un tagad
“Farmaceitiem un farmaceita asistentiem visos laikos darbs ir bijis atbildīgs un sarežģīts. Kādreiz cilvēki daudz slimoja, bet medikamentu katastrofāli trūka. Nevar pat salīdzināt, kāds sortiments ir mūsu aptiekās tagad un kāds tas bija pirms 30 un vairāk gadiem! Dažbrīd pat pretsāpju un spazmolītiskie līdzekļi vajadzīgajā apjomā nebija pieejami, nemaz jau nerunājot par citiem medikamentiem. Tagad gan tik daudzas zāles ir pieejamas, gan medicīna attīstījusies tā, ka daudzas diagnozes un traumas var veiksmīgi ārstēt,” saka Viveja un atzīst, ka arī farmaceitiskā aprūpe ir kļuvusi citāda – pārdomāta un, pats svarīgākais, vairāk personalizēta. “Orientējamies uz katra aptiekas klienta veselības vajadzībām. Cilvēki ir dažādi, tāpēc arī farmaceits lūdz pastāstīt par savu stāvokli vai vajadzību sīkāk, tikai tā varam ieteikt piemērotākās bezrecepšu zāles vai uztura bagātinātājus. Ja izsniedzam receptē izrakstītās zāles, vēl papildus jāizvērtē vairākas nianses, piemēram, saderība ar citām zālēm, iespējamā mijiedarbība, blakusparādības.”
Saprast, palīdzēt, atbalstīt
Viveja ir pārliecināta, ka nav iespējams strādāt par farmaceitu vai farmaceita asistentu bez empātijas un vēlmes palīdzēt. “Aptiekas apmeklētāji ir dažādi – kāds ir ilgstošas slimības nomākts, kāds – emocionāli sagrauts, uzzinot diagnozi, cits – dusmīgs. Daudzi aptiekas klienti ir patiesi saspringti un uztraukušies. Ja sāp zobs, diez vai gribas būt jautram, kur nu vēl, ja ar veselību atgadījies kaut kas nopietnāks.
Mans profesionālais kredo – saprast, palīdzēt, atbalstīt. Ir reizes, kad jūtu cilvēkos agresiju, taču to uztveru mierīgi un pieklājīgi pārjautāju: “Kā es varu palīdzēt?” Nekad nepaaugstinu balss toni, droši vien tādēļ manī ieklausās. Mīlu savas aptiekas klientus un ātri aizmirstu, ja arī kāds ir sagādājis nepatīkamus brīžus.”
Viveja uzsver, cik svarīgi ir, ienākot aptiekā, steigu atstāt aiz durvīm. “Lūdzu nesteigties vismaz tajā brīdī, kad sarunājamies. Ja man prasa tabletes pret galvassāpēm, vienmēr jautāju, kam – bērnam vai pieaugušajam, kādas ir sāpes, vai ir arī temperatūra, vai ir izmērīts asinsspiediens, kādas zāles jau lieto. Pat iesnas nav tik vienkāršas, kā varētu šķist! Katrai slimībai ir savas īpatnības. Piemēram, pacientam ar vairogdziedzera slimību skaidroju, ka nedrīkst ēst fluorēto sāli un bez ārsta receptes lietot jodu saturošus preparātus. Dažādu nianšu ir daudz un par tām nepārtraukti papildinu zināšanas. Man ir svarīgi sniegt kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi, lai cilvēks, kurš saņēmis konsultāciju, kļūtu veselāks un nākamreiz atkal atnāktu uz mūsu aptieku.”
Pašārstēties vai aprunāties ar farmaceitu?
Savas veselības uzraudzīšanā Viveja ir rūpīga: “Pirmkārt, es vienmēr klausu ārstiem. Otrkārt, labprāt lietoju ārstniecības augus, ko labi pārzinu. Kumelīte ir noderīga rīklei un kuņģa-zarnu traktam. Pret saaukstēšanos var palīdzēt salvija, mežrozīšu augļi. Ārstniecības augu ir daudz, un tos ir labi kombinēt. Taču nespeciālistam jāņem vērā, ka arī augi savā veidā ir zāles, tādēļ pirms lietošanas noteikti jākonsultējas ar farmaceitu, jo svarīgas ir gan indikācijas un kontrindikācijas, gan devas un lietošanas ilgums.”
“Vēlos vēlreiz uzsvērt – runājiet ar savu farmaceitu, pastāstiet, kas jūs uztrauc! Nevajadzētu nodarboties ar pašārstēšanos vai attiecināt uz sevi citu cilvēku atveseļošanās stāstus. Atcerieties, ikviens ir individuāls, tāpēc prātīgi būs visus ar veselību saistītos jautājumus vienmēr apspriest ar veselības aprūpes speciālistu,” mudina Viveja. Protams, ne visi ir gatavi komunikācijai, taču ar savu attieksmi un zināšanām Viveja cenšas aptiekas klientus pārliecināt un iedrošināt, ka šāda saruna ir pareiza un noderīga. Viņa arī atzīst, ka nereti nākas saskarties ar cilvēku aklu uzticēšanos internetā iegūtajai informācijai, lai gan tā mēdz būt aplama un pat bīstama. “Sniegt pilnvērtīgu farmaceitisko konsultāciju ir patiešām svarīgi. Ja kāds jūtas neērti, paaicinu malā, prom no citiem aptiekas apmeklētajiem. Patīkami, ka esam ieguvuši mūsu pastāvīgo apmeklētāju uzticēšanos, viņi jūt, ka farmaceits zina daudz un vienmēr ir gatavs palīdzēt.”
Arī aptiekā var glābt dzīvību
Viveja atminas gadījumu, kad kāda sieviete ienāca aptiekā, apsēdās un sacīja, ka viņai ir slikti. “Izvērtējot situāciju (izmērot pulsu, asinsspiedienu), sapratu, ka jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Sieviete iebilda, tomēr pārliecinājām, un ārsti viņu nogādāja slimnīcā. Pēc aptuveni mēneša viņa atkal iegriezās mūsu aptiekā un atzina, ka izglābu viņas dzīvību – tika veikta ārkārtas sirds operācija. Ārsts esot teicis – tikai pāris stundu kavēšanās un viņas šai pasaulē vairs nebūtu. Lūk, tāpēc mēs aptiekā dažreiz laipni, taču uzstājam uz savu viedokli, vai tā būtu acīmredzama nepieciešamība kādam klientam konsultēties ar ārstu, vai vajadzība tūdaļ izsaukt neatliekamo palīdzību, vai saruna par vitamīnu lietošanu. Man nav tiesību kļūdīties, un, ja saprotu, ka tas, ko klients jautā, viņam neder, pacietīgi to izskaidroju un argumentēju.”
Viveja arī atzīst, ka nereti daudzi, kuriem ārsti izrakstījuši medikamentus, aizmirst tos iegādāties vai lietot, un tad nākas atkal un atkal skaidrot, kāpēc ir tik svarīgi ievērot ārstu norādījumus.
Vivejas enerģijas recepte
Par farmaceita un farmaceita asistenta profesionalitātes rādītājiem Viveja uzskata spēju uzņemties atbildību un pamatīgās zināšanas. Turklāt, atnākot uz darbu, jāaizmirst par savām problēmām un mājās darāmo, nepieciešama pilnīga atdeve, “izslēdzot” visas domas un emocijas, kas nav saistītas ar farmaceita darbu. Vēl viņa uzsver, ka obligāti ir jāturpina mācīties un uzzināt visu jaunāko par sasniegumiem farmācijā, tādēļ romānu vietā bieži lasa farmaceitisko literatūru.
Par savu jauneklīgo enerģiju un dzīvesprieku Viveja teic: “Man nav tiesību slimot un novecot. Man ir apbrīnojams darbs, kas tur tonusā gan fiziski, gan garīgi un neļauj arī slinkot, rūpējoties par savu veselību. Aptieka ir kā jaunības tablete, kur farmaceits – vienmēr enerģisks, zinātkārs un atvērts. Šī ir labākā profesija pasaulē un, iespējams, arī pati nepieciešamākā. Turklāt strādāju uzņēmumā, kur ir sociālais atbalsts, labvēlīga vide attīstībai un kopības izjūta. Tas ir brīnišķīgi! Savā profesijā esmu jau pusgadsimtu un trīsdesmit gadus – šajā uzņēmumā. Veseli 30 gadi ir pagājusi arī kopš tā dibināšanas, tātad man ir dubulta jubileja.”