“Lai gan lielākā daļa aptaujāto apgalvojuši, ka zina, kā būtu jārīkojas, vēl nelielai daļai ir aptuvena izpratne par vajadzīgo rīcību, tomēr 15% atzinuši, ka nav pat domājuši, ko darītu šādā gadījumā. Visvairāk viņu vidū ir jaunieši un Latgalē dzīvojošie. Iespējams, ka šīs atbildes sniedzējiem vai viņu tuviniekiem nekad nav bijusi saskare ar situāciju, kad jānoņem ērce. Taču jāņem vērā, ka, gan esot laukos, gan pilsētā, ērces kodumu var piedzīvot visnegaidītākajos brīžos. Tādēļ pēc atgriešanās no pastaigas dabā ir jāpārliecinās, vai ērce nav piesūkusies, savukārt mājas aptieciņā ir jābūt līdzeklim, ar ko dezinficēt ādu apkārt piesūkšanās vietai, vēlams pincetei vai ierīcei ērču izņemšanai. Papildus vakcinācijai pret ērču encefalītu, lai izvairītos no ērču pārnēsātajām slimībām, ievērojami arī citi profilakses pasākumi, un izmantojami kukaiņus atbaidošie līdzekļi jeb repelenti,” atgādina “Mēness aptiekas” farmaceite Jeļena Babre.
“Vakcinācija ir efektīvākais līdzeklis, lai saglabātu veselību, ja bijis ērču encefalītu pārnēsājošas ērces kodums. Aicinu vecākus vienmēr domāt par bērniem un vakcinējot nodrošināt aizsardzību pret iespējamajām ērču encefalīta izraisītajām smagajām sekām, ar ko var nākties sadzīvot visu mūžu! Jāatzīmē, ka 20-30 % no saslimušajiem ar ērču encefalītu zaudē darbaspējas, daļa ir ilgstoši kopjami,” par atbildīgu rīcību atgādina Jānis Mednieks, piebilstot, ka vakcinēties, kā arī pēc palīdzības ērces noņemšanai var vērsties VCA poliklīnikās. Pēc ārsta vērojumiem lielākā daļa pacientu, kuriem ir ērču pārnēsāto slimību ierosinātas neiroloģiskas komplikācijas, sākotnēji pat nezina, ka tie saistāmi ar ērces kodumu, nav to pamanījuši un pēc analīžu veikšanas ir pārsteigti par konstatēto saslimšanu. Viņu satraucis fakts, ka, lai gan līdz martam vakcinācija VCA bijusi aktīvāka nekā pagājušā gada 1.ceturksnī, vēlāk aktivitāte mazinājusies un kopumā pirmajā pusgadā VCA pret ērču encefalītu vakcinējušies aptuveni par tūkstoti mazāk iedzīvotāju nekā pērn šajā laikā, vismazāk vakcinējušies gados vecāki iedzīvotāji.
Jānis Mednieks skaidro, ka saslimšana ar ērču encefalītu var izpausties dažādi, var būt paaugstināta temperatūra, nervu sistēmas bojājumi, tālāk attīstīties smadzeņu bojājumi, rasties domāšanas traucējumi. Ērču encefalīta ārstēšanai nav pieejama efektīva terapija, bet ārsts var ar medikamentu palīdzību novērst slimības izraisītu smadzeņu tūsku un citus simptomus. Jo ātrāk tiek sākta ārstēšana, jo tā ir efektīvāka, tādēļ Jānis Mednieks aicina savlaicīgi saņemt nosūtījumu un vērsties pie neirologa, ne vien tad, ja laboratoriski apstiprināta kāda no ērču pārnēsātajām slimībām, bet arī gadījumos, kad ģimenes ārsts pacientam novērojis neskaidrus neiroloģiskos simptomus.
Informācijai, ja ērce piesūkusies https://www.spkc.gov.lv/lv/jaunums/spkc-dodoties-daba-esiet-uzmanigi-ercu-aktivitates-sezona: Ērce pēc iespējas ātrāk jānoņem. Pirms ērces izvilkšanas ar spirtu var dezinficēt ādu apkārt piesūkšanās vietai. Ar tievu pinceti vai speciāli izliektu medicīnisko pinceti jāsatver ērce pēc iespējas tuvāk ādai, cenšoties ērci nesaspiest un lēni ar vienmērīgu kustību jāvelk ārā. Pēc ērces noņemšanas tās piesūkšanās vietu apstrādā ar spirtu saturošu līdzekli. Rokas obligāti rūpīgi jānomazgā ar ziepēm. Nav ieteicams pieskarties ērcei ar pirkstiem, jo infekciju izraisītāji var nokļūt organismā caur mikrotraumām ādā vai nejauši aizskarot gļotādas, tādēļ, ja nav pincetes, izmanto salveti vai gumijas cimdus. Var izmantot diega cilpu, ko apsien ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un, velkot aiz galiem, izņem ērci un to iznīcina, nolaižot kanalizācijā. Noņemot ērci, to nesaspiest, neraut nost, nepilināt tai virsū nekādus šķīdumus.
Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā snieguši atbildes, izvēloties vairākus to variantus.