klases skolnieks fizikas un matemātikas novirziena klasē. Taču arī tagad, kad kopš remonta pagājuši apmēram divi gadi, viņš teic, ka par savu darbu esot priecīgs un lepns. Istaba patīk gan draugiem, gan arī vecākiem, kas ļāvuši pilnīgu brīvību tās izveidošanā. Toms ir šīs telpas vienīgais iemītnieks, vienīgais noformējuma idejas autors un arī vienīgais izpildītājs.
„Istaba ir vesels paraugdemonstrējums idejām! Pilnīgi apbrīnojami, ka šo darbu veicis skolnieks, turklāt vēl vīriešu kārtas pārstāvis!” „Lielisks darbalauks mākslinieciski un matemātiski apdāvinātiem cilvēkiem. Skatoties prātā nāk Ešera un Vazareli zīmējumi un grafikas!” Šādus komplimentus Tomam savulaik bārstīja arhitekti Vēsma Kontere un Andrejs Ģelzis, kad viņš ar savu istabu pieteicās Dienas rīkotajā mājokļu interjera konkursā Mana māja.
Toms pats tagad stāsta, ka savas idejas noskatījis 60.gadu mākslā un interjeros. Melnbalto optisko krāsojumu uz sienas veidojis, iedvesmojoties no opārta jeb optiskās mākslas – tēlotājmākslas virziena, kura uzplaukums bija Ņujorkā 60.gadu vidū un kurā tika izmantoti līniju raksti un krāsu optiskie efekti.
Praktiski tas notika tā, ka Toms Rīgas veikalos sagādāja krāsas, līmplēves, otas un brīvajos brīžos krāsoja, līmēja un šuva. Tā pie jauna izskata tika sienas un radiators, melnbalti kļuva abi vecie un reiz vienādie skolēnu rakstāmgaldi, ko kādreiz Toms lietoja kopā ar brāli. Toms arī izvēlējās audumu un pats uzšuva pārvalku vecajam dīvānam. No jauna tika nopirkts krēsls, sēžamais maiss un griestu lampa. „Īsto lampu savai istabai joprojām neesmu atradis,” viņš tagad nopukojas. Kopējās remonta izmaksas cenās, kādas bija pirms diviem gadiem, nesniedzās pāri 100 latiem.
Vēl ievēroju, ka Toma istabā ir divritenis, toties nav datora. Divritenis tāpēc, ka viņš nodarbojas ar orientēšanās sportu (gan kājām, gan velosipēdu). Bet dators saskaņā ar ģimenes vienošanos atrodas viesistabā, jo to izmanto arī pārējā ģimene.