Ļaus būvēt augstāk
Latvijas situācijā jaunu koka māju tapšana ir labvēlīga tikai
privātmāju būvētājiem un seno būvju atjaunotājiem. Arhitekte Ilze
Liepiņa, kas darbavietu iekārtojusi birojā Kalnciema un Melnsila ielas
koka māju kompleksā, uzsver: "Atšķirībā no ārzemēm koka dzīvojamo māju
būvniecību pie mums diktē drakoniski būvnormatīvi un ugunsdrošības
normas, kas neļauj būvēt daudzstāvu koka mājas." Pašreiz ir atļauta
koka dzīvojamās ēkas būvniecība līdz divu stāvu augstumam.
Koka mājas ietilpināmas pasīvo māju kategorijā, tām ir zemāks enerģijas patēriņš, mazāki ogļskābās gāzes izmeši. Ekonomikas ministrijas
Būvnormatīvu nodaļas vadītājs Andris Šteinerts Dienai skaidro, ka
ministrija ir ieinteresēta konkurences palielināšanā mājokļu tirgū:
"Mēs ceram, ka, būvniecībā izmantojot tādu vieglu vietējo, dabisko
atjaunojamu konstruktīvo materiālu kā koksni, mājokļu būvizmaksām
nākotnē vajadzētu kristies."
A.Šteinerts sola, ka tuvākajā laikā apstiprināšanai Ministru kabinetā
tiks iesniegts būvnormatīvs, kas pieļaus koka konstrukciju dzīvojamo
ēku būvniecību līdz četru stāvu augstumam, tiesa, ēku aprīkojot ar
nopietnām ugunsdrošības signalizācijas un automātiskās dzēšanas
iekārtām.
Nākotne ar koku
Savulaik apceļojot ekoloģiskos mājokļus Vācijas dienvidos, Mājoklim
bija iespēja klātienē pārliecināties, ka no koka var būvēt lieliskas
daudzdzīvokļu mājas un pat kompleksus. Koka māju arhitektūra interesē
arī vietējos arhitektus, taču minētie likumi un izglītota pasūtītāja
trūkums koka mājokļu būvi līdz šim kavējis. Koka māju vērtību akcentē
ne tikai dzīvesgudri arhitekti, tā interesē arī jaunos speciālistus.
Piemēram, arhitektu Tomu Kokinu, kurš, fotografējot vēsturisku koka
arhitektūru, vizualizē nākotnes lauku vidi. Multiplicējot vertikālajā
virzienā tradicionālas vienstāva mājas fasādes fragmentu, arhitekts
atsaucas uz XXI gadsimtam tipisko vertikālās attīstības tendenci.
Daudzstāvu ēkas no koka ir Latvijas mājokļu tirgum labvēlīgs attīstības
scenārijs, taču iniciatīvai un pasūtījumam pilotprojektu veidā jānāk no
valsts un pašvaldības. Tikai reāli vietējie modeļi var likt pamatu
ekoloģisku koka dzīvojamo māju būvniecības attīstībai, uzsver Mājokļa
aptaujātie eksperti.
Komforts nezudīs
Kāda ir dzīve koka mājā? Pirmkārt — veselīga un smaržīga. Otrkārt, gan
atjaunotā vēsturiskā ēkā, gan no jauna uzceltā koka mājā var dzīvot
komfortabli, nezaudējot nekā no citos mājokļu tipos novērtētajām
ērtībām. Rakstot par koka māju kolekciju Ķīpsalā, uz jautājumu, kā no
vienkāršas koka ēkas var izveidot augstas kvalitātes mājokli, Zaiga
Gaile nosauc galvenos kritērijus: augstvērtīgu dabisko materiālu
izmantojums un detalizācija, ekoloģija un kompleksa pieeja no plānojuma
līdz detaļu dizainam.
Lielākie meklējumi jaunas koka arhitektūras laukā skar individuālu
ģimenes māju būvniecību. Vieni mīl tradīcijas un izvēlas guļbūves, citi
gatavi ļauties laikmetīgākiem arhitektu priekšlikumiem. Šajā sektorā
attīstība iespējama divos virzienos. Viens ir individuāls projekts,
kādu radījusi Andra Šulca, rekonstruējot lauku viensētu Pūces.
Iniciatīva nākusi no ģimenes, kas vēlējusies iegūt bērniem piemērotu
vidi dzīvošanai Rīgas tuvumā. Šajā koka jaunbūvē tradīcija, tajā skaitā
dabas materiāli, savienota ar laikmetīgu formu un komfortu.
Nākotnē saliekamas
Otrs paredzamais ģimenes māju attīstības virziens ir saliekamas koka
paneļu ēkas. Šāda tipa ēkas varētu kļūt par racionālām mājokļu tirgus
dalībniecēm, īpaši, ja attīstīs projektus, kurus kā pionieri laikmetīgu
gatavo māju lauciņā izstrādājuši biroja Depo projekts arhitekti. Sākumā
tapa koka brīvdienu māja, tai sekoja Ervīna Kraukļa ģimenes māja, kuras
pārdošanas izmaksas varētu būt ap 60 000 latu. Mājai ir kompakts apjoms
ar divslīpu jumtu, zem kura izvietojas guļamistabas. Dzīvojamā zona,
virtuve un āra terase — zemes līmenī. Šis projekts ir pietiekami
nepretenciozs, taču efektīgs, lai kļūtu par moduli saliekamo māju
attīstībai. Vienveidīgo jauno projektu un ciematu pārpilnībā koka māja
šķiet viena no pievilcīgākajām alternatīvām.
Koka ēku nākotne
Pašreizējie būvnormatīvi Latvijā neļauj būvēt par diviem stāviem augstākas koka ēkas, liekot šķēršļus koka daudzdzīvokļu māju un ekoloģiskās arhitektūras attīstībai. Ekonomikas ministrija sola, ka drīzumā apstiprināšanai Ministru kabinetā tiks iesniegts Latvijas būvnormatīvs LBN 201—08 Būvju ugunsdrošība, kas atļaus koka konstrukciju dzīvojamo ēku būvniecību līdz četru stāvu augstumam.