Tombuktu atrodas Mali vidienē netālu no Nigēras upes, kur senos laikos krustojās arābu tirgotāju ceļi. Tombuktu līdz pat XVI gadsimtam bija bagāta oāze Sahāras tuksnesī, kuras varenība neatpalika no citiem tālaika pasaules tirdzniecības un kultūras centriem. Eiropiešiem līdz pat XIX gadsimtam neizdevās sasniegt noslēpumaino pilsētu, tāpēc par Tombuktu klīda neticamas leģendas.
Islāma kultūra
Tombuktu patiešām bija Rietumāfrikas ekonomikas un kultūras
galvaspilsēta, kuras bagātība piesaistīja tālaika ievērojamākos
domātājus un zinātniekus.
XIV gadsimtā Tombuktu kļuva par svarīgu tirdzniecības centru, caur
kuru plūda arābu tirgotāju karavānas ar zeltu, ziloņkaulu, vergiem,
sāli un citiem dārgumiem. No ziemeļiem nāca karavānas ar sāli, kas
tolaik bija ļoti vērtīga prece, pretējā virzienā tika vests zelts
un vergi. Tirdzniecība pārveidoja Tombuktu par varenu pilsētu, kas
savienoja Rietumāfrikas un Ziemeļāfrikas tirdzniecības ceļus. Arābu
tirgotāji atveda ne tikai savas preces, bet arī islāma reliģiju,
kas nostiprinājās šajā reģionā. Tombuktu tika izveidota ievērojama
islāma universitāte, kurā mācījās tūkstošiem studentu no visas
arābu pasaules. Bagātība veicināja arī arhitektūras uzplaukumu, jo
tika būvētas greznas mošejas, bibliotēkas un citas ēkas. Neparastās
arhitektūras dēļ Tombuktu iekļauta UNESCO Pasaules kultūras
mantojuma sarakstā. Pilsētas lielākais lepnums ir Rietumāfrikas
senākās mošejas, kas darinātas no māla ķieģeļiem. Lielākā mošeja,
kas būvēta XIV gadsimtā, var uzņemt līdz pat 2000 cilvēku.
Neviesmīlīgais tuksnesis
Tombuktu zelta laikmets beidzās XVI gadsimtā, kad tika atklāti
jauni jūrasceļi un tirgotājiem kļuva neizdevīgi šķērsot Sahāras
tuksnesi. Tombuktu zaudēja galveno ienākumu avotu, pilsētas norietu
izmantoja marokāņu armija, kas iekaroja šo reģionu. Tā kā eiropiešu
zināšanas par Tombuktu bija ļoti niecīgas, Eiropā saglabājās
leģendas par pasakaini bagātu pilsētu Sahāras tuksnesī, kur zelta
esot gandrīz tikpat daudz kā smilšu. Ceļojums pa neviesmīlīgo
Sahāras tuksnesi bija ļoti bīstams, tāpēc līdz pat XIX gadsimtam
nevienam eiropietim neizdevās sasniegt Tombuktu un dzīvam
atgriezties atpakaļ. 1824.gadā Parīzes Ģeogrāfijas biedrība
izsludināja 10 000 franku balvu pirmajam ceļotājam, kuram izdotos
sasniegt slaveno pilsētu un iegūt informāciju par tās stāvokli. Šo
uzdevumu paveica francūzis Renē Kaijē, kurš 1828.gadā pārģērbās par
arābu un nokļuva Tombuktu. Viņš bija nepatīkami pārsteigts, jo
gaidītās bagātības vietā ieraudzīja panīkušu pilsētu.
Mūsdienās arhitektūras mantojumu apdraud Sahāras tuksneša
paplašināšanās, smiltis iznīcina augu valsti, ūdens krājumus un
senās ēkas. Pēc iekļaušanas Pasaules kultūras mantojuma sarakstā
UNESCO speciālisti atzina, ka Tombuktu krāšņums ir briesmās, tāpēc
pilsētā tiek īstenotas seno ēku saglabāšanas programmas.
***
Balso par brīnumiem!
Pasaules iedzīvotāji tiek aicināti balsot par septiņiem mūsdienu
pasaules brīnumiem, kas būtu līdzvērtīgi septiņiem senās pasaules
brīnumiem. Finālā iekļuvis 21 cilvēces veidojums, sākot no Gīzas
piramīdām līdz Sidnejas operas ēkai. Konkursa uzvarētāji tiks
paziņoti 2007.gada 7.jūlijā (07.07.07). Nobalsot var interneta lapā
www.new7wonders.com