Pirmo angioplastiju
Latvijā
1990. gada 4. aprīlī veica Dr. Andrejs Ērglis, asistējot Dr. Andim
Dombrovskim. "Toreiz tas bija kas unikāls, nebijis, pretrunīgs,"
atceras asoc. prof. Andrejs Ērglis. "Faktiski mēs nedrīkstējām
veikt šādas operācijas, jo mums nebija visa nepieciešamā aprīkojuma.
Mēs izmantojām stikla šļirces, kuras sterilizējām un lietojām
atkārtoti, cimdus, kurus mazgājām un lietojām atkārtoti – šodien
par ko tādu nevarētu būt ne runas. Un tomēr mēs riskējām un darījām
un sanāca labi, jo liela daļa pacientu, kuriem pirmajiem tika veiktas
šīs procedūras, staigā vēl šodien sveiki un veseli."
Angioplastijas operāciju
uzsākšanas idejiskais tēvs Latvijā bija mūsdienu modernās
kardioloģijas pamatlicējs profesors Uldis Kalniņš, bet praksē
pirmās angioplastijas veica viņa skolnieki Dr. Andrejs Ērglis un
Dr. Andis Dombrovskis. "Līdz 20 gs. 90.gadiem kardioķirurģija un
kardioloģija pastāvēja it kā blakus, un tomēr nedaudz atstatu.
Līdz ar angioplastiju sākās kardioloģijas un kardioķirurģijas
tuvināšanās un no kardioķirurģijas izauga invazīvā kardioloģija.
Sākot strādāt ar angioplastiju, man vajadzēja lauzt priekšstatus
par kardioloģiju un kā ļoti jaunam ārstam apšaubīt autoritātes.
Viegli nebija, jo sākumā par mums nedaudz vīpsnāja, bija zināma
skepse, un tomēr – pirmās angioplastijas laikā zālē bija lielākā
daļa kardioķirurgu, tajā skaitā prof. Romāns Lācis, kas bija ļoti
pagodinoši," atceras prof. Ērglis. "Tagad ir pagājis labs laiks
– 20 gadi – un angioplastija ir mūsu ikdiena."
Vai Latvijai bija līdzekļi šādu operāciju apmaksāšanai? Prof. Ērglis atbild: "Latvijai tolaik nebija nekā. Bet notika 2 brīnumi. 90-to gadu sākumā nelaiķis prof. Uldis Kalniņš kongresā Stokholmā satika kādu cilvēku, latvieti, kurš teica, ka pārstāv kompāniju Boston Scientific, kas ražo ierīces angioplastiju veikšanai. Viņi aizgāja uz restorānu, paēda pusdienas un prof. Uldis Kalniņš viņam izstāstīja Latvijas situāciju. Pēc kāda laika no Vācijas mums tika atsūtītas 3 kastes ar dārgām ierīcēm angioplastiju veikšanai. Kad gribējām sazināties ar šo cilvēku un pateikties par milzīgo atbalstu, Boston Scientific mums paziņoja, ka šāds cilvēks kompānijā nestrādā un nekad nav strādājis…
Otra situācija bija
neilgi pēc tam. Man piezvanīja Andris Bērziņš, tolaik Lavijas Bērnu
fonda vadītājs, un pateica, ka humanitārās palīdzības noliktavās
atnākuši konteineri, kuros varētu būt kaut kas ar kardioloģiju
saistīts. Es aizbraucu un starp skrituļslidām un rotaļlietām atradu
jaunākās ierīces – katetrus, balonus, stīgas – un medikamentus
angioplastiju veikšanai vairāku 100 000 latu vērtībā! Tā aizsākās
angioplastija Latvijā! Toreiz jauno kardiologu komandu un mūsdienu
modernās kardioloģijas ieviešanu Latvijā atbalstīja angioplastijas
pamatlicējs Austrālijā prof.
Andris Saltups, Plainfīldas klīnikas
Ņūdžersijā
angioplastijas laboratorijas vadītājs prof. Edvīns Blumbregs, toreiz
Čikāgas universitātes asinsvadu ķirurģijas klīnikas vadītājs
prof. Kristaps Zariņš un Dr. Juris Jansons, kurš arī bija viens
no maniem skolotājiem."
Koronārā angioplastija (perkurtāna translumināla koronārā angioplastija – PTCA), vienkāršiem vārdiem runājot, ir sašaurināto asinsvadu paplašināšanas operācija. Tā tiek veikta gadījumos, kad asinsvadu ir skārusi aterotromboze, izgulsnējies holesterīns un izveidojušās holesterīna pangas, kas var nosprostot asinsvadu vai arī plīst, izraisot infarktu.
Asinsvads tiek paplašināts, saušaurinājuma vietā caur cirkšņa vai apakšdelma artēriju ievadot īpašu balonzondi, piepūšot balonu, paplašinot sašaurināto vietu un ievadot stentu – metāla sietiņa asinsvada protēzīti. 90. gadā stentu vēl nebija – tad izmantoja tikai balonus.
Asinsvada riskantās vietas nostiprināšana vai paplašināšana uzlabo asinsapgādi sirds muskulim (miokardam) un ievērojami mazina infarkta risku.
Angioplastija pacientam
ir mazāk riskanta un traumatiska nekā, piemēram, koronārā šuntēšana
vai kardioķirurga iejaukšanās. Angioplastija aizņem no 30 minūtēm
līdz stundai, turklāt pacients jau nākamajā dienā var tikt izrakstīts
no slimnīcas un doties mājās, bet pēc 5 – 7 dienām jau atgriezties
darbā.
Pasaulē pirmā angioplastija cilvēkam tika veikta 1977. gada 16. septembrī. Vācu ķirurgs Andreas Gruntzigs (Andreas Gruentzig) veica koronāro angioplastiju, pielietojot tikai vietējo narkozi, 37 gadus vecam apdrošināšanas aģentam, Cīrihē, Šveicē.