Vairāk nekā puse aptaujāto (54%) nav informēti par savām tiesībām un iespējām atdot atpakaļ tiešajā tirdzniecībā jeb tā dēvētajā sliekšņa tirdzniecībā iegādāto preci.
Tiešā
tirdzniecība, saukta arī par sliekšņa tirdzniecību ir samērā
jauns tirdzniecības veids, bet tas ir pietiekami izplatīts - Latvijā
darbojas vairāk nekā 22 tūkstoši tiešās tirdzniecības pārdevēju,
bet nozares apgrozījums gadā ir 18 miljoni latu2. Šādi
tiek tirgotas visdažādākās preces – no salīdzinoši lētām
kosmētikas un mājturības precēm (trauki, mazgāšanas līdzekļi)
līdz ļoti dārgām elektroprecēm (putekļusūcēji, burbuļvannas),
un citas preces.
Iedzīvotājiem jābūt vērīgiem un jāizmanto savas tiesības
Informatīvās kampaņas "Runā Droši" pārstāve Sanita Gertmane skaidro: "Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pieredze ar iedzīvotāju sūdzībām un konsultēšanu par tiešo tirdzniecību liecina, ka cilvēki jauc dažādus tirdzniecības veidus – tiešo tirdzniecību, interneta tirdzniecību, tirdzniecību no katalogiem. Arī aptauja apliecina iespējamo neskaidrību – piemēram, cilvēki apgalvo, ka sliekšņa tirdzniecībā iegādājušies apģērbu un apavus, kaut arī tos šādā veidā tirgo reti.
Jebkurā gadījumā svarīgākais ir atcerēties savas tiesības - 14 dienu laikā atgriezt preci, kas iegādāta sliekšņa tirdzniecībā. Tāpat iesakām patērētājiem, iegādājoties preces ārpus pastāvīgās tirdzniecības vietas - prezentācijās, pie izplatītajiem u.c. būt uzmanīgiem, izvērtēt pirkumu nepieciešamību, cenu, kā arī nepakļauties bieži vien pielietotajam psiholoģiskajam spiedienam no pārdevēju puses."
Kā liecina kampaņas "Runā droši!" aptaujas rezultāti, summa, ko cilvēki iztērējuši par pēdējo pirkumu pie sliekšņa tirgotājiem, galvenokārt ir neliela – puse (50%) iedzīvotāju izdevuši līdz 25Ls par savu pirkumu un attiecīgi otra puse – vairāk kā 25Ls, turklāt 23% vairāk kā 100Ls.
No
iegādātajām precēm vispopulārākās ir veselību uzlabojošās
un skaistumkopšanas preces (50%), apģērbs un apavi (58%), virtuves
piederumi (42%), kā arī elektropreces (38%) un mājas tekstilizstrādājumi
(26%). Mazāk populāri sliekšņa tirdzniecībā ir iegādāties mēbeles
(13 %), juvelierizstrādājumus (15%) vai pat ceļojumus (9%); citas
preces ir iegādājušies 15% aptaujāto iedzīvotāju.
Tiešajā tirdzniecībā 14 dienu atteikuma tiesības
Būtiskākās tiesības, ko iedzīvotājiem garantē ES un Latvijas likumdošana, tiešās tirdzniecības jomā ir 14 dienu preces atteikuma termiņš.
Tas nozīmē, ka pastāv iespēja atteikties no tiešā tirdzniecībā pirktas preces, pat nepaskaidrojot atteikuma iemeslu, un saņemt atpakaļ arī samaksāto naudu. Protams, ka nepieciešams maksājumu apliecinošs dokuments – čeks, kvīts vai līgums. Ja cilvēks ir kaut ko nopircis ārpus veikala – vienalga – mājas viesībās, prezentācijā vai darbavietā, viņam ir tiesības 14 dienu laikā rakstīt pārdevējam atteikuma vēstuli. Pēc atteikuma vēstules nosūtīšanas septiņu dienu laikā jānogādā pārdevējam atpakaļ prece, savukārt pārdevējam ir pienākums nedēļas laikā pēc izmaksas apstiprinošu dokumentu saņemšanas atmaksāt atpakaļ par pirkumu samaksāto naudu.
Šī
iespēja gan neattiecas uz pārtikas produktiem un apdrošināšanas
līgumiem, taču visām citām precēm tas pārdevējam jānodrošina.
Pircējam ir tiesības preci rūpīgi iepazīt, drīkst to arī izsaiņot
no iepakojuma, vien jārūpējas, lai nepasliktinātu tā kvalitāti.
Un, ja prece vai tās cena neapmierina, pilnīgi droši drīkst no tās
atteikties.
Kā izvairīties no negodīgiem paņēmieniem un tirgotājiem
Tiešās jeb sliekšņa tirdzniecības pārstāvji ne reti izmanto arī samērā uzmācīgas un pat neētiskas metodes. Tāpēc patērētājiem īpaši svarīgi zināt savas tiesības. Piemēram, cilvēkam nav pienākums pirkt preci vai pakalpojumu, kuru viņš nevēlas iegādāties. Tirgotājam ir aizliegts ar agresīviem paņēmieniem ietekmēt cilvēka izvēli, iespaidot ar pārlieku uzstājīgiem argumentiem vai pat izmantot draudus un fizisku spēku, lai piespiestu cilvēku kaut ko iegādāties. Tirgotājs nedrīkst ienākt pie Tevis mājās, ignorējot Tavu lūgumu nenākt, nedrīkst apgalvot, ka tiks apdraudēta tirgotāja saimnieciskā darbība vai iztika, radīt iespaidu, ka nevarēsi atstāt attiecīgo telpu, pirms nebūsi noslēdzis līgumu.
Šie
ir daži no negodīgas komercprakses paņēmieniem, kurus aizliegts
izmantot Eiropas Savienībā. Lai garantētu, ka iedzīvotājiem, tirgotājiem
un mārketinga profesionāļiem ir skaidrība par to, kas ir aizliegts,
ir izveidots Melnais saraksts, kurā norādīts 31 negodīgas komercprakses
veids: http://www.pateretajiem.lv -> Jaunumi -> Negodīgas komercprakses
veidi: melnais saraksts.
Latvijas Tiešās tirdzniecības asociācijas izpilddirektore Dagnija Lāce uzsver: "Tiešā tirdzniecība ir uzticēšanās bizness, kas parasti balstās uz stabilu draugu un paziņu loku. Latvijas Tiešās tirdzniecības asociācijā dibināta 2002.gadā, tajā šobrīd ir apvienojušās 5 kompānijas. Asociācijas Ētikas kodekss tās biedriem nosaka augstus standartus gan tirdzniecības metodēm, gan tam, kā jārūpējas par tiešajiem pārdevējiem un klientiem."
Līdz ar "Runā Droši!" kampaņas padomiem, asociācija iesaka dažas lietas, ko vērts paturēt prātā:
- Atšķir tiešo tirdzniecību no piramīdu shēmām. Godīga tiešās tirdzniecība kompānija gūst peļņu no preču vai pakalpojumu pārdošanas pretstatā piramīdu shēmām, kas ir plāns vai shēma, kā gūt peļņu ar jaunu dalībnieku piesaistīšanu;
- Pārbaudi uzņēmumu – pārliecinies vai uzņēmums ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, kādas ir atsauksmes no paziņām, internetā, medijos;
- Drīksti padomāt– ja grūti izlemt vai rodas kaut mazākās šaubas, droši velti laiku pārdomām, jo profesionālam pārdevējam arī pēc nedēļas būsi labs klients.