Man patīk šo dienu vērot. Kā tuvējās puķu būdas pilnas samulsušu vīriešu, kā viņi neveikli grozās un saudzīgi nes uz automašīnu, sākot no pītiem kurvjiem, pildītiem orhidejām, beidzot ar vienu smalku frēziju. Kā vīrieši pērk jaukas lietas, lai iepriecinātu ne tikai dzīvesdraudzenes, bet arī pa rozā matu gumijai savām meitām. Aizkustinoši, ka kāds par kādu domā. Vēl man patīk vērot, cik omulīgi ir cilvēki sabiedriskajā transportā. Kāpjot ārā, saka konduktorei: apsveicu Sieviešdienā!
Atceros kādu sarunu, kas aizsākās, klausoties dziesmu Lai dzīvo 8.marts. Mans paziņa stāstīja, ka Sieviešdienā viņam esot vieglāk uzdāvināt puķi nekā Valentīndienā. Pat tā kā stilīgāk tas šķietot. Valentīndienā mamzele vēl sadomāšoties, ka džeks viņu mīlot, nevis tikai simpatizējot, bet ar 8.martu viss skaidrs - patīc jau, taču ne tu vienīgā patīc. Kad nevajadzīgi moralizēju par viņa nespēju pateikt to bez visām svinamdienām, viņš cirta pretim, ka sievietes ir kūtras sveicējas - jau kuro gadu viņš 23.februārī gaidot kādu dāvaniņu vai žestu. Latvijā esot sieviešu kults. "Viņu ir vairāk! Gandrīz divreiz vairāk! Kad viņas mūs palutinās ar kādu makšķerāķi vai vismaz riekstiņu ar kondensētā piena pildījumu? Nē, tik vien kā zina stāstīt, ka nevajag īpašu dienu, lai viens otru iepriecinātu. Tā ir tikai muldēšana. Skaista muldēšana. Man ir aizdomas, ka Mātes dienu izdomāja vīrieši, lai "dzēstos" Sieviešdiena, jo tad vīriem vairs nebūtu jāsveic, to darītu bērni. Bet nekā, to sieviešsveicamdienu ir daudz."
Un vēl kāds mazsvarīgs aspekts - man šie svētki asociējas ar krieviem, jo Rīgā dzīvo vairāk krievu nekā latviešu. Kad apvaicājos Rīgas iedzīvotājam, patīkamam paziņam, vai viņš 8.martā dāvās ziedu arī man vai arī savas mēles māsām, viņš pārtrauca pusvārdā, sakot: "Jā, jā, esi nu tiešāka - nesīšu savām cittautietēm. Un uzpasējies, ka tik vēl nemierus neuztaisām, jo krievi jau tie kūdītāji." Tieši viņa labās humora izjūtas dēļ man Rīgas pamatiedzīvotāji nav vienaldzīgi. Un, ja man jādefinē sev 8.marts, tad tā ir diena, kad es priecājos, kā krievi svin. Kā viņiem sanāk.
*
Jauna Privātās dzīves diskusija - Astotais marts
Vairākums svētku, kas Latvijā tika svinēti padomju laikā, tagad - gandrīz 20 gadu pēc neatkarības atjaunošanas - pamazām izzuduši paši no sevis. Politiski motivēts un kūdīts, vēl uz urrā iet vienīgi 9.maijs. Toties Starptautiskā sieviešu diena ir vienīgie svētki, kas atgriežas bez kūdīšanas - pašas sabiedrības rituālos. Tai vairs nav padomju politiskās pieskaņas, taču šī diena īsti nav pārņēmusi arī to līdztiesības un feminisma ideju, kas 8.martam raksturīga daudzās Rietumeiropas zemēs. Pie mums šie ir izteikti sievišķības svētki. Bez demonstrācijām un lozungiem. Toties ar kūkām, šampanieti un puķēm. Saposušās, priecīgas sievietes un vīrieši. Vēl 90.gados 8.martu svinēja galvenokārt Latvijas krievu kopiena, bet latvieši tos nicīgi dēvēja par tulpju audzētāju svētkiem. Taču pēdējos gados svin kā vieni, tā otri. Piemēram, pērn - 47% latviešu un 62% cittautiešu (TNS dati). Kāpēc jūs svinat/vai nesvinat 8.martu?
Rakstiet: [email protected] vai Diena, Mūkusalas iela 15, Rīga LV-1004