Kāpšana priedē
Lauki un koki pelēki, gājēji sakumpuši. Tomēr Valkas rajonā ir kas īpašs. Piena beņķi. Ja ierasts redzēt tādus, kas izskatās pēc galdiem, tad te tie izskatās pēc suņubūdām un sargposteņiem. Tajos var ielikt vienu, varbūt divas kannas. Tās ir pasargātas no lietus, taču piena mucas šoferim ir ko rauties, lai uzstutētu to uz dzeltenās cisternas un ielietu pie citu brūnaļu izpildījumiem. Uz Vijciema pusi ceļi ir klusi, un šķiet, te braukā tikai piena savācēji. "Piena ceļš" mūs vilina aizvien dziļāk mežā. Vērts iegriezties Vijciemā, kur ir Vijciema ev. luteriskā baznīca — vienīgā ar zvīņveida dēlīšiem apšūtā baznīca Baltijā. Mēs tomēr braucam garām Vijciemam, jo dodamies uz netālu esošo Mežmuižu. Norādes aizved pie skaistas sarkanu ķieģeļu ēkas. Senākās čiekuru kaltes Latvijā. Tā celta 1895.gadā. Saimnieki — Latvijas Valsts meži, kuri šeit sagatavo sēklas, no kurām pēcāk izaug jauns mežs.
Ekskursiju vada Ivars, kurš pats arī nodarbojas ar čiekuru kaltēšanu. Kā ir, vai pēc čiekuriem jākāpj līdz priedes galotnei? "Jā, bet kokiem ir speciāli veidots vainags un tie ir ap trim metriem gari," Ivars stāsta, ka koki regulāri tiek apcirpti un neaug garumā, bet plešas kuplumā. Pa egles vai priedes zariem var kāpt brīvi kā pa trepēm. Vācējas galvenokārt ir kundzes. Viņas uzkar kaklā tarbiņu, uzkāpj priedē un lasa čiekurus kā ābolus. Gan apledojušus, gan sveķainus. Čiekuru vākšana sākas novembrī un ilgst līdz marta spožajai, siltajai saulei. Kad tie ir atvērušies un sēklas vējš izbirdinājis tuvējā apkārtnē, Vijciema kaltei tādus vairs nevajag.
Simts briežu
Vēja un sala cietušais čiekurs nonāk maisā, tad kratās automašīnā pa grubuļainajiem ceļiem uz kalti. Maisu uzvelk trešajā stāvā un saber kastēs. Čiekurs beidzot sasildās. Kad mitrums iztvaikojis, čiekurs tiek iebērts lūkā un iekļūst cilindrveida bunduļos. Tos Ivars groza blakus telpā ar speciālu rokturi. Aptuveni 50 grādu pēc Celsija radītā siltumā čiekuri atveras un sēklas pamazām izbirst, pa ceļam atbrīvojoties no lidspārniņiem. Tie ir smalki, caurspīdīgi un ar tīklveida zīmējumu kā mušu spārniem. Uzpūsts gaisā, lidspārns līgani planē, gluži kā daiļslidotāja grieztos ap savu asi. Virpuļu virpuļiem.
Visbeidzot čiekuru sēklas tiek savāktas un aizvestas uz Kalsnavu, kur tās izaug mazās eglēs un priedēs. Ja vien bijis čiekuru gads. Gadās, ka sals nokož pumpurus un uz jauniem mežiem jāpagaida. Šogad ar čiekuriem paveicies, taču gadu no gada ir kāds nemainīgs deficīts — egļu čiekuri.
Kaltē tapšanas stadijā ir arī muzejs, kur var apskatīt dažāda lieluma un garuma iespaidīgus čiekurus. Atceļojušus no tālām zemēm.
Dodamies uz Kārķiem, jo tā kļuvusi par populāru vietu. Kopš kādu māju dīķī iekrita kaut kas no gaisa, Kārķi uz brīdi kļuva par Latvijas centru. Kārķu iedzīvotāji teicās, ka šai pusē redzējuši lidināmies sudraba lodes, apļus un stabus. Eksperti apliecināja, ka radiācijas te nav, tomēr, aizbraucot uz briežu dārzu Jasmīni, šķiet — te viesojušās mutācijas. Ko citu domāt, kad gaišā dienas laikā paskrien garām 140 briežu. Daži ir astoņus gadus veci un viņu ragu vainags — grezns. Skrienot viņi smago rotu apsēdina sev uz muguras. Viņi lēnām apstājas un paveras uz skatītājiem. Sastājas kā klases kopbildē — tā, ka redzamas ir visu galvas. Stingas un neprātīgi skaistas. Sajūta sirreāla. Gluži kā ieraugot pa baseina celiņu pretim peldam divas sievietes — dvīnes.
Šis nav no tiem dārziem, kur brieži nāk klāt. Paglāstīšanai ir radināta tikai mazā Vaira, kura ir drošāka. Citādi atliek stāvēt un skatīties uz nesabojāto un neskarto skaistumu. Saprast, ka viss uz šīs planētas cilvēkam nav rokās paņemams. Ja nu vienīgi tad, kad plinte pie sāna.
Zeme ir slapja un smaga. Briežu nagi grimst dubļos. Jādodas uz tuvākajām viesu mājām mērkties karstā zāļu tēju baļļā. Ak, pavasar, nāc, ak, nāc!
***
Vijciema čiekuru kalte
Valkas rajons, Mežmuiža, Vijciema pagasts
Iepriekš pieteikties: 6478620; 4747266
Maksa par ekskursiju: Ls 0,30 bērniem, Ls 0,50 pieaugušajiem
*
Briežu dārzs Jasmīni
Valkas rajons, Kārķu pagasts
Iepriekš pieteikties: 29417661
Ls 5 no grupas jeb vienas automašīnas pasažieriem
Valkas TIC: 4725522; 26446602