Attiecības ar bijušo. Svešs tips audzina meitu?

...netaisn'iba,nepateic'iba,vienam otram...dz'ives ALGA !!!!

...toda...ir to dzeive...nakuu nspadars...

laulība-muļķīgs izdomājums ārlaulības sakars - smieklīgi

"..Sievas tagadējais puisis viņam nepatīk, bet tēvs ir viņš. Tiesa, vairs ne vīrs (civilvīrs) meitas mātei, bet par to viņam tikai prieks. .." Kārtējo reizi tiek nepareizi lietots termins vīrs/civilvīrs. Bērna tēvs šajā stāstā patiesībā nekad nav bijis vīrs sava bērna mātei, jo par vīru var kļūt tikai likumīgi salaulājoties. Precīzāk- tas ir bijis vnk ārlaulības sakars!

Es esmu tāds svešs tips, kas uzaudzināja veselus divus faktiski pamestus bērnus, tam īstenajam "tētim"piekrītot netraucēt (viņš jau, ja kādu retu reizi atbrauca, tad pie bijušās, nevis bērniem), apmaiņā pret alimentu nemaksāšanu. Tagad stāsta visai pasaulei, ka es esot neļāvis viņam satikt bērnus, nemaz nekaunēdamies , ka tā taču ļoti bēdīga atestācija vīrietim, ja kāds , viņa bijušās sievas tagadējais vīrs, ir spējis būt tik varens, ka viņš nabadziņš ir bijis spiests iztikt bez bērnu apciemošanas(meli). Tagad man nākas audzināt, un es to daru ar pilnu atbildības sajūtu, viņa mazmeitu, ko viņa meita (par kuru rūpējos daudzus gadus, un par to nesaku, diemžēl), laikam jau sava "tēta "piemēra iedvesmota, jo karjera izrādījās svarīgāka par visu citu, pameta divu gadu vecumā, pirmos divus gadus , ar Dievu uz pusēm, bērnu pieciešot, protams mūsu paspārnē. Vēl piedevām nemaksājot ne santīmu uzturnaudas bērnam, pat ne tos astoņus pabalsta latus, ko saņem. Bet tagad, redzot par cik jauku astoņus (nepārrakstījos, astoņus un četrus mēnešus) gadus vecu meiteni, vienu no labākajām skolniecēm, meita ir izaugusi, ir aptvērusi cik prestīži nu varētu ar šo bērnu eksponēties, pie viena arī sevi, ka izdarīgu, veiksmīgu "māmiņu" pasludinot, ir iesūdzējusi mūs tiesā. Mūs, tas ir mani un manu sievu, bērna vecmāmiņu, savu māti, tiesā par bērna atņemšanu, kaut nekad nav bijis neviens šķērslis viņas kontaktiem ar bērnu, pie kam pasludinot mani par PILNĪGI SVEŠU CILVĒKU viņas meitai. Acīm redzot lai attaisnotu savu faktisko bērna pamešanu, lai padarītu citus par vainīgiem. Pie kam tas tiek darīts liekot lietā atbaidošus melus, atbilstošus Gebelsa principam, ka jāmelo tā, ka neviens nespēj noticēt , ka tā var melot. Un tas viss vēl ir papildināts ar bezatbildīgas rīcības rezultātā , sabojātu veselību bērnam, ko sāka darīt jau vēl nedzimušam mazulim, kaislīgi smēķējot grūtniecības laikā. Un tas tiek papildināts ar emocionālu, dažkārt fizisku vardarbību pret bērnu, deklarējot savas tiesības, it kā bērns būtu īpašums. Visu var papildināt, ka kaut kāda , grūti saprotama, iemeslā dēļ, bērna "tētis", pēc vairāk nekā astoņus gadus nebūtības, pēkšņi ir ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā, tā iegūstot īpašuma tiesībnas. Bet man jāpierāda, ka neesmu kamielis, un jātērē ne vien nauda, bet arī savas vienīgās dzīves laiks. Tomēr varu apliecināt, ka šādai situācijai atkārtojoties, un iepriekš zinot kas notiks, es vienalga rīkotos tāpat, jo humānās idejas , palīdzot bērnam izaugt, mazinot viņa ciešanas, man ir svarīgākas par pārējo. Par to pārējo, kas izrādījās svarīgāks bērna faktiskajiem vecākiem. Atliek piemetināt, ka patiesības noskaidrošanai iespējams traucē apstāklis, ka bioloģiskie, pilnīgi bezatbildīgie vecāki ir žurnālisti un visi mēģinājumi atrast tai vidē kādu izxpratni, jo zinām,s, ka publicitāte varētu kaut cik bērnam palīdzēt. atduras kā pret sienu, acīm redzot principam par vārnas neknābšanu otrai sugas māsai, nostrādājot. Visu uzrakstīto varu pierādīt un to var apliecināt atbildīgi liecinieki.