Tomēr gan Latvijā, gan citur pasaulē putnu barošana ziemā ir cilvēku iemīļota nodarbe un, ja to dara atbildīgi, tas putniem atvieglo barības sameklēšanu.Ja baro - dari to katru dienu, visu ziemu!Ja esat nolēmuši barot putnus aukstajā sezonā, tad ļoti svarīgi ir ievērot šos trīs nosacījumus: ja ir sākts barot putnus, tas jāturpina līdz pavasarim, kad ne tikai dienās, bet arī naktīs gaisa temperatūra nav zemāka par 0 grādiem un ir nokususi sniega sega; barotavā vienmēr – katru dienu – jābūt barībai. Nedrīkst pieļaut kaut vienas barošanas reizes iztrūkšanu; barība, ko dod putniem, nedrīkst būt sālīta un/vai ar garšvielām.Ja putnu barošanu ziemā pēkšņi pārtrauks, barotavai piesaistītie putni laiku, ko vajadzētu izmantot barības meklēšanai citur, pavadīs pie barotavas, gaidot, kad tajā barība parādīsies, jo līdz šim tā tur ir bijusi. Gaidot barotavā ierasto ēdienreizi, putni nepagūs uzņemt nepieciešamo barības daudzumu, pienāks nakts un barotavai piesaistītie putni ies bojā nosalstot, jo bez nepieciešamā enerģijas daudzuma nespēs pārciest aukstumu.Nebūtu vēlams barot ūdensputnus – pīles un gulbjus, jo tad šie putni, pienākot salam un ūdenstilpēm aizsalstot, aizlidos prom uz piemērotākām ziemošanas vietām. Taču, ja pīles un gulbjus ir sākts barot, tas jādara līdz pavasarim. Jāņem vērā, ka gulbji var kļūt tik ļoti atkarīgi no barošanas, ka paliks uz vietas pat tad, kad ūdenstilpe aizsals. Tas draud ar putnu iesalšanu ledū un bojāeju.Putnu barošana jāpārtrauc pavasarī, kad nokusis sniegs un gaisa temperatūra nav zemāka par 0 grādiem. Vasarā putnus nebaro. Rudenī sāk barot, kad gaisa temperatūra ir zemāka par 0 grādiem un/vai ir uzsnidzis sniegs.Ar ko cienāt putnus?Pēc sastāva barībai, ko dod putniem, iespējami vairāk jāatbilst putnu dabiskajai barībai. Vislabāk barotavu piepildīt agri no rīta – līdz ar gaismas uzaušanu, kad pēc garajām un aukstajām naktīm putni sāk aktīvi meklēt pārtiku.Laba un enerģijas bagāta putnu barība ir tauki – svaigs, nesālīts speķis bez garšvielām. Šādu barību ļoti iecienījušas lielās zīlītes, zilzīlītes, pelēkās zīlītes, purva zīlītes, dižraibie dzeņi, vidējie dzeņi, mazie dzeņi, dzilnīši un citi putni. Lai putnu ēdienkarti bagātinātu, kausētus cūku taukus var samaisīt viendabīgā masā ar auzu pārslām.Putnu iecienīta barība ir arī saulespuķu sēklas, auzu pārslas, grūbas, prosa, putraimi, zemesrieksti, linsēklas, labības graudi, arī dažādu nezāļu sēklas – ar to labprāt cienāsies zaļžubītes, dzeltenās stērstes, svilpji, ķivuļi, ķeģi, laukirbes un citi putni. Šai sausajai graudveida un sēklveida barībai vēlams piejaukt saulespuķu eļļu, margarīnu vai kausētus taukus, tad barība putniem būs enerģētiski barojošāka un barotavā nesasals.Putnus var barot arī ar vārītām pupām un zirņiem, maizi. Maizes gabalus vēlams izmērcēt saulespuķu eļļā. Ja bijis labs ābolu ražas gads, atklātās vietās var izlikt ābolus – tie ļoti garšo melnajiem meža strazdiem, dižknābjiem, svilpjiem un zīdastēm.Rudenī var lielā daudzumā savākt un izkaltēt pīlādžus, kas labi garšo zīdastēm, melnajiem meža strazdiem un svilpjiem. Derēs arī kaltētas mellenes, brūklenes, aronijas un citas ogas.Kā izveidot barotavu?
Putnu barotavas izgatavošana ir vienkārša, neprasa daudz materiālu un neaizņems daudz laika. Putnu barotavas var izvietot visdažādākajās vietās – uz palodzes, koku zaros, mežmalās. Vislabāk barotavas izvietot nomaļākās vietās, kur papildināt savas enerģijas krājumus putniem netraucētu cilvēki un netiktu klāt kaķi, suņi vai citi plēsēji.
Visvienkāršākais veids, kā barot putnus, ir stingrā stieplē koka zaros iekārt speķa ādu vai gabalu. Zīlītes un dzeņi ar nagiem ieķersies ādā un barošanās tiem nesagādās nekādas grūtības.
Eļļā vai margarīnā samērcētas baltmaizes biezākas šķēles var uzdurt uz zara, savukārt kausētus taukus var uzziest uz raupjas virsmas – koka mizas, žoga dēļa un citur.
Tāpat putnus var barot, koka, krūma vai nomaļākas ēkas radītā aizvējā izkaisot barību uz zemes. Šādā gadījumā pirms katras barošanas reizes ir regulāri jānotīra sniegs, vēlama arī neliela nojume. Jāņem vērā, ka šo barotavu izmantos arī lielāki putni – pelēkās vārnas, sīļi, kovārņi, baloži, žagatas, kas barību ātri vien notiesās, tādēļ tās var pietrūkt mazākiem putniem – zīlītēm, zaļžubītēm, svilpjiem un citiem.
Mazos putnus ir ērti barot klasiskajās „mājiņas” tipa barotavās ar jumtiņu, kas pagatavotas no koka un stingrā stieplē iekārtas koku zaros vai piestiprinātas uz palodzes, pie sienas, uz stabiņa un citur. Jumtiņš nepieciešams tādēļ, lai barība neapsnigtu vai pēc slapjdraņķa nekļūtu mitra un nesasaltu. Savukārt barotavas grīdai jāpieliek apmales, lai putnu rosības rezultātā barība nebirtu ārā. Zarā iekārtas barotavas šūpošanās mazajiem putniem ēdienreizi netraucēs, taču šādā barotavā būs grūti cienāties lielākiem putniem. Ja barotava ir iekārta koka zarā, jāraugās, lai, vējā šūpojoties, barība no tās nebirtu ārā. Jāatceras, ka barotavai jābūt tādai, lai putniem būtu viegli piekļūt barībai un arī cilvēkam būtu ērti to ikdienā papildināt.
Pavisam vienkāršs veids barotavas izgatavošanai ir konservu kārbas iekāršana koka zarā ar atvērumu uz leju. Pirms iekāršanas kokā konservu kārbā iepilda kausētu cūku tauku un auzu pārslu maisījumu. Vēsā laikā maisījums ātri sastings un stingri turēsies kārbā. Zīlītes, dzeņi un dzilnīši turēsies pie kārbas malām un barosies, turklāt šādā barotavā gardais cienasts nekad neapsnigs.
Arī saimniecības preču lielveikalos var atrast dažādu modeļu putnu barotavas – ja nav vaļas pašiem gatavot, atliek vien iegādāties un uzstādīt. Veikalos ir pieejama arī putnu barība – dažādas tauku bumbas un sausie barības maisījumi, taču pašam sagatavot putnu barību ir krietni izdevīgāk.
Visbeidzot – arī putniem patīk tīrība, tādēļ barotavā regulāri jāiztīra putnu mēsli un jāizņem bojāta barība, bet pašam barotājam pēc putnu ēdnīcas aprūpēšanas kārtīgi jānomazgā rokas.