Lai arī bebrs neguļ ziemas miegu, viņu mīlas izdarības šajā sezonā ir ļoti reti skatāmas. Tās galvenokārt notiek midzeņos, alu labirintos, daudzajos pazemes kambaros un arī ūdenī zem ledus. Pat ieturēties var pa kluso, jo rudenī tikuši sarūpēti barības krājumi, nogremdēti drošā vietā. Bioloģiski bebrs ir gatavs vairoties jau pusotra gada vecumā, bet normālos apstākļos tas nenotiek ātrāk kā trešajā mūža gadā. Cilvēku netraucēti, bebri ir ģimeniskuma iemiesojums. Vispirms tie, iepriekšējā pavasarī vai vasarā sastapušies, uzmeklē drošu ilgstošai dzīvei piemērotu apmetnes vietu. Pārītis to cītīgi iekārto un tikai pēc pusgada cerēšanās ziemas vidū rīko kāzas. Jaunā paaudze (1-9 bebrēni) pēc vidēji 105 dienām ierauga pasauli - dziļu, bet labi vēdinātu un sausu migu, no kuras tie vēl mēnesi nespēj izkļūt, jo ir par viegliem, lai ienirtu ūdenī, kas nosedz ieeju alā. Turklāt vecāki apmetnes teritoriju rūpīgi apsargā, jo palu ūdeņu atnestie vai no lielākām ģimenēm padzītie sugas brāļi laimīgās ģimenes tuvumā galīgi nav vēlami. Ja šādu diedelnieku kļūst par daudz, virsroku gūst stress, un vairošanās var arī nesanākt.
Toties divkājainais kārtībmīlis, trenkādams un galēdams bebrus vietā un nevietā, laikā un nelaikā, šajā grauzēju ciltī spēj radīt īstu seksa revolūciju. Netiek gaidīti ne brieduma gadi, ne kārtīga apmetnes vieta meklēta, nerunājot par teritorijas sargāšanu, jo pat nejaušs garāmgājējs spēj mierināt, ja otra pusīte pazudusi uz neatgriešanos.