Kādu laiku Gobās mituši arī gucuļi. Vārdu sakot, kad māju iegādājās Kramiņš, tās apkārtnē tika noņemts pamatīgs kultūras slānis, lai te vispār varētu dzīvot. Šā gada martā no Ogres dzīvnieku patversmes atvestajam rotveilera jauktenim Baronam Bosem par to nav ne jausmas. Viņš nokļuva pasaulē, par kādu katrs suns sapņo tikai visjaukākajos sapņos.Par Boses likteni zināms vien tas, ka uz Ogres patversmi viņu atvedis vecāks vīrs, kurš stāstījis, ka suns klīdis apkārt bez saimnieka. Lādzīgais Bose pusgadu pavadīja starp citiem bez saimnieka un mājām palikušajiem. Kādā dienā patversmē ieradās LTV1 raidījuma Ķepa uz sirds veidotāji ar līdzi uzaicināto Edgaru Kramiņu. Vokālais pedagogs atceras: "Manas darba dienas ir ļoti noslogotas, bet es atbalstīju sižeta ideju - katrai dzīvai radībai jābūt savām mājām un saviem cilvēkiem. Nolēmu ziedot vienu februāra dienu un izdarīt svētīgu darbu, izvēlēties vienu suni un ieteikt to kādam paņemt kā kompanjonu uz mājām. Patversmē mīt daudzas salauztas dvēselītes, kas vēlas nokļūt mājās. Es neesmu cilvēks, kas suni ņem bērna vietā. Man suns ir suns. Izvēlējos Bosi - lielu un skaistu, kā es tagad visiem stāstu - vienīgo, kas visvairāk izskatījās pēc suņa. Gājām uz mežu staigāt. Mūsu starpā uzreiz izveidojās kontakts. Iepriekšējā dzīvē Bose bija audzināts, zināja komandas. Tāds emocionāls, bet līdzsvarots tipiņš ar veselīgu psihi. Pēcpusdienā atvadījāmies, un es braucu mājās."Taču, kas katram likteņa zīmēs ierakstīts, tas notiks. Rīgā laiku pa laikam Edgaram bija jādomā par Bosi. Viņš zvanīja uz patversmi, taujāja, vai kāds nav pieteicies suni adoptēt. Nebija gan. Tikmēr draugi un paziņas, pat ģimenes ārsts interesējušies, vai Kramiņš nav domājis to suni paņemt pie sevis. "Galu galā piezvanīju savam senam draugam Nacionālā teātra aktrisei Mārai Zemdegai - ko darīt? Māra abām rokām - skaidrs, ka jāņem!"Tad kādu dienu Edgars aicināja Māru aizbraukt uz patversmi, lai vēlreiz tiktos ar Bosi: "Izstaigājāmies, izņēmāmies, izbraucām loku ar mašīnu, jo mums taču līdz Gobām tāls ceļš braucams. Suns uzvedās sakarīgi, tikai, kad atvadoties deva man ķepu, ģīmis bija kā uz raudāšanu - laikam domāja, ka es pārcelšos dzīvot pie viņa."Marts paskrēja nemanot. Pedagogs nosvinēja savu 50.dzimšanas dienu, sagaidīja un pavadīja tuvus un tālus jubilejas viesus, zemes klēpī guldīja vecmāmiņu, un tad, 22.martā, aptuveni trīs gadus vecais Barons Bose sāka dzīvot Gobās. Tur viņu sagaidīja savulaik no patversmes paņemtā plušķenīte Beta un divi mājas kaķi. Edgars Bosi iepazīstināja ar apkārtni - te tu tagad dzīvosi. Desmit gadu vecā Beta sarosījās, izpurināja kažoku, kā ar roku noņemts, pazuda viņas lēnīgums un vēlēšanās gulšņāt pagalma vidū. Suņu dāma, mīļi luncinot asti, čukstēja Bosem uz auss: "Pag, pag, es tev izrādīšu plašāku apkārtni!" Ja nu kādam ar atnācēju nepaveicās, tad tie bija abi kaķi Mīce un Mincis. Nu nesatiek viņi! Laikam līdz ziemai kaķi uzturēsies Gobu otrajā līmenī - klētsaugšā un kokos. Ziemai iestājoties, viņiem tiks atvēlēts saimniecības virtuves mūrītis ar atsevišķu ieeju."Bose Gobās iejutās ātri. No sākuma viņš pārbaudīja, kurš te ir saimnieks - viņš vai es. Gribēja ņemt virsroku, nesanāca. Pie saites viņu vadāju tikai pirmajā dienā. Man nepatīk turēt suni ķēdē, un viņš arī nekur projām neiet," draugu slavē Edgars.Vislielākais prieks Baronam Bosem, kad saimnieks atgriežas mājās no Rīgas: "Tur nu neko nevaru darīt. Apstājos meža vidū, uzvelku kombinezonu, un tad Gobās ris vētraina tikšanās - apkampieni, spēkošanās, lēcieni, kritieni, riešana."Kad vokālais pedagogs dienas pavada Gobās, Bose vienmēr ir kopā ar viņu: "Ja retinu krūmus, viņš arī vāc zarus un krauj kaudzē, ja rauju dīķī ūdenszāles, arī Bose nirstot tās rauj, ja zāģēju malku, viņš žļambā pagales, kopā spēkojamies un staigājam pa mežu. Bose ielāgojis - kad apsēžos pie klavierēm, tas uz ilgu. Reiz abi ar Betu tādā brīdī aizlaidās, jo suņu dāma ir liela klaiņotāja. Protams, Beta atgriezās, asti kājstarpī iespiedusi, bet Bose priekā mirdzošām acīm - ak, ja tu zinātu, kur bijām, ko redzējām!"Boses pārziņā ir Gobu apkārtne un dīķis. Edgars smej: "Glābējs gan viņš nav, kā ūdenī, tā abām kājām man uz pleciem! Kad pāri dīķim aizmetu pagali, tad šis pēc laika apstākļiem vai nu peld pāri, vai joņo dīķim apkārt."Sēņu laikā Bose ļoti gaida ciemos Māru Zemdegu, lai uzliktu aktrisei buču uz vaiga pateicībā par to, ka viņa Edgaram ieteikusi uz Gobām atvest labāko suni pasaulē.
Bosis vienīgais bija suns kā suns
Mūsu orientieri ceļā pie Edgara Kramiņa ir Balgales luterāņu baznīca, tai līdzās esošie vecie kapi un turpat blakus stāvošā divstāvu māja, kurai garš un sarežģīts mūžs. Ēka celta pirms divsimts gadiem, un tajā atradusies gan baznīcas skola, gan jau krietni vēlākos laikos veco ļaužu pansionāts un ambulance, gan kultūras nams.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.