Dana Dombrovska dzīvnieku patversmē paņem dusmīgu un nobēdājušos runci

Man ir dzīvnieciņi. Un vienmēr ir bijuši - kopš bērnības. Visus esmu mīlējis un mīlu - kad kāds no viņiem tika nomiris, vecītis būdams, tas vienmēr bija un ir zaudējums. Tāds pats kā šķiroties no tuvinieka vai drauga uz mūžiem... Sirds sāp, asiņo un tikai laiks visu mazliet pietušē - padara mazāk asu... Manuprāt, kaut ko mainīt var tikai ar personīgo piemēru - mani vecāki tā izturējās pret dzīvniekiem, tagad to tāpat daru es un ceru, ka abas meitas (8 un 6 gadi) arī to turpinās... Valsts līmenī vienīgā iespēja būtu mainīt dubultstandartu - proti, ka cilvēks, lūk, esot "vērtīgāks" par dzīvnieku. Un tā ir attieksme it visur - sākot no sadzīves un līdz pat likumu kodeksam un tiesu institūcijām. Sadisms un slepkavība ir un paliek tādi neatkarīgi no tā, kurš kurā brīdī tai pakļauts - cilvēks vai dzīvnieks... Ja kāds moka kaķi, suni, bērnu, vecu cilvēku, tad viņam jāpūst cietumā vai pašrocīgi jāpakļauj sevi tieši tādām pašām ciešanām - un nekā savādāk!! Bet mūsu valstī ir degradēta jebkāda pietāte pret dzīvību... Gan dzīvnieki, gan cilvēki tiek nosisti, bet piespriestie sodi tīri vai mudina turpināt deģenerātiem savu nodarbi... Pie tādas lietu kārtības sērga tikai samilzt un izplatās... :(( P.S. Paldies visiem gaišajiem un sirdsskaidrajiem ļaudīm, kas mīl, rūpējas un gādā par dzīvībiņām - dzīvnieku un cilvēku! Lai jums laba veselība un veiksme!

vēl jau ir bariem cacu, kuras pērk tos klēpja suņus kaut kur pa lēto. beigās izrādās, ka suns izaug liels (nopirkts parastais kvekšķītis) un tad vairs tāds nav vajadzīgs, sūta uz laukiem vai midzina. uz laukiem varbūt tieši labāk tādam sunītim, bet par midzināšanu šāda iemesla dēļ, es varētu kādu nožmiegt. izcūkota dzīvība.

"izskatās,ka pret to zāļu nav" es tomēr vēl ceru uz "cilvēcīgas" izglītības (pretstatā formālajai izglītošanai skolās), informācijas un labu darbu izplatīšanas spēku... domāt, darīt un nepazaudēt atbildības sajūtu par sev apkārt notiekošo.

Man ir divas kaķenītes,un ne brīdi neesmu nožēlojusi,ka esmu devusi viņām pajumti.Nekad nesapratīšu cilvēkus,kuri tā vienkārši izsviež dzīvniekus.Bet ko tur brīnīties,izsviež ne tikai dzīvniekus,pat bērni netiek žēloti.Nereti pret viņiem izturas sliktāk,kā pret dzīvniekiem.Patiešām,mūsu sabiedrība ir smagi slima,izskatās,ka pret to zāļu nav.

ineteresanti, kura patversme atdod nekastrētus dzīvniekus? tas tā kā nebūtu atļauts, ja kas.

Labi, ka mīlat dzīvniekus, nožēlojami, ka tos "ABIŽOJAT""!lLīdz šim nezināju šādu vārdu latviešu valodā.Krievi gan lieto "обижать".

Vai nevar kā paanalizēt notikušo un ... turpināt bez daktera. Tomēr tak kaķu vīrs ...

Paldies par komentāru! Man jau šķita, ka Latvijā vairs neviens par tādiem jautājumiem neaizdomājas. Diemžēl dzīvnieki ir modes lieta - sarakstu var uzsākt ar kažokiem un beigt ar mazajiem čihuahvām un citiem "mazsunīšiem", jo redz, kādai ne visai ar prātu apveltītai "zvaigznei" otrā pasaules malā ir mazs sunītis padusē un tāpēc arī šeit, citā pasaules malā ir vēl kāda, kura gan nav zvaigzne, taču arī ar prāta spējām nav apveltīta, bet domā, ka ar mazo sunīti padusē varēs pietuvoties "zvaigznei"... par to jau var runāt daudz. Galvenais - problēmas ir galvā!!! Izglītības, iecietības un galvenais - mīlestības trūkums!!! Kā teikts dokumentālajā filmā "11.-tā stunda": Vides degradācija novedīs cilvēkus pie iznīcības - cilvēki patiesībā ir ļoti neaizsargāti, bet savā patērēšanas ilūzijā to nemana. Taču dzīvība ir mūžīga - pēc miljons gadiem atkal ezeros būs dzidrs ūdens, augs meži, būs dzīvība - mikroorganismu, baktēriju vai citādā formā, taču nebūs ļaunuma iemiesojuma - cilvēka, jo cilvēki šodien dzīvo patērēšanas apmātībā, kas tos novedīs pie iznīcības. Izturību, veselību visiem mazo brāļu draugiem un pašiem mazajiem brāļiem!!!

Dana labi izskataas

smuks runcis tāds liels un uomulīgs :)

Prieks par veiksmīgo stāstu! Tomēr gribu vērst uzmanību raksta sākumā lasāmajiem pārmetumiem cilvēku sugai: "Es nezinu, kas noticis ar cilvēkiem. Kādus skaistus suņus ved iemidzināt!" un "cilvēki mazpamazām zaudē cilvēcisko seju. Klaiņojošie dzīvnieki ir apsūdzība cilvēkiem bez sirdsapziņas." Nevaru teikt, ka zinu, kas noticis ar cilvēkiem, bet fakts par dzīvnieku pamesanu un pilnīgi veselu dzīvnieku iemidzināšanu, manuprāt, ir cieši saistīts ar patērēšanas māniju kopumā. Un šodienas sabiedrībā dzīvnieki lielākoties tiek uzskatīti tikai par patērējamām precēm - saražo, pārdod, nopērk, patērē, izmet. Protams, ir cilvēki, kas izturas visai atbildīgi, tomēr bezatbildība pret dzīvniekiem joprojām ir bēdīgos apmēros. Bēdīgākais ir tas, ka dzīvnieku ražošana, pirkšana, patērēšana un izmešana neskaitās nekas nelegāls - ir neskaitāmi cilvēki, kuru ikdienas darbs ir ražot, audzēt un iznīcināt pilnīgi veselus dzīvniekus - tikai tāpēc, ka kāds maksāt spējīgs cilvēks to pieprasa - jo grib mīļdzīvnieku vai no tā atbrīvoties; jo grib skaistu lapsādas kažoku; jo grib kilogramu maltās gaļas utt . Vai tiešām jums tas šķiet pieņemami, ka dzīvnieki šajā sabiedrībā ir preces un īpašuma statusā? Vai tiešām ticat, ka dzīvnieki ir "Dieva radīti" cilvēku vajadzībām - izklaidei, gaļai, mājas sargāšanai un spilvenu piebāšanai ar spalvām? Visus, kas kaut nedaudz pieļauj, ka dzīvnieki nav pelnījuši tik nožēlojamu attieksmi no cilvēku puses, lūdzu neļaujieties sabiedrībā valdošajiem aizspriedumiem! Padomājiet un painteresējieties kaut cik nopietni par dzīvnieku tiesībām - par to, kādām tām vajadzētu būt, jo pašlaik tādu nav.