Dateles un vīģes gaļas ēdienos Eiropai iemācīja arābi. Iekarojuši Sicīliju un Spāniju un pazaudējuši tās, viņi atstāja milzu kultūras mantojumu. Arābi bija apguvuši un pārstrādājuši Divupes, sengrieķu un romiešu zināšanas un pievienojuši savējās. Tikai pateicoties arābiem, antīkais mantojums nonāca Eiropā. Reiz musulmaniskās zemes ieguva milzu zināšanas. Cita starpā eiropieši atguva arī zināšanas par senajiem ēdieniem.
Dateļu palmu Tuvajos Austrumos dēvē par dzīves koku, jo tā dod visu, kas cilvēka dzīvei nepieciešams. Senajā Mezopotāmijā zināja trīssimt veidu, kā lietot dateļu augļus. Daļa šo lietojumu bija kopā ar gaļu. Ļoti plašajā reģionā, kur aug šīs palmas, dateļu augļus lietoja un lieto putnu, medījumu un jēra sautējumos, tahinēs, kuskusos un pilavos. Spānijā dateles ēd ar sāļiem produktiem - šķiņķi, vītinātu gaļu, sālītām zivīm.
Vīģes koks ir tikpat sen pazīstams. Kaltētas vīģes Itālijā un Spānijā tāpat ēd ar pasāļiem produktiem. Sutinātas ūdenī vai vīnā ar kanēli un muskatriekstu, tās ēd ar pīli, medījumu vai jēru. Flāmu studentu pilsētā Lēvenā, marokāņu restorānā mēs ar Anitu ēdām stirnas tahini ar vīģēm. Tahine ir gan bagātīgs, īpaši lēni gatavots sautējums, gan trauks, kurā to gatavo,- tāds kā liels keramikas sviesta trauks, kuram vākā ir skurstenītis, pa kuru laukā lēnām garo gaļa, vīģes un garšvielas. O!
Īsto šokolādes garšu gaļas ēdienos es sapratu Meksikā. Mole poblano jeb Pueblas mērcei ir simtiem, varbūt tūkstošiem recepšu. Var nopirkt arī burciņās fasēto, bet goda lieta ņemties ar to pašiem. Daži apgalvo, ka vārds "mērce" jeb "mole" Meksikas spāņu valodā ienācis no nauatlu valodas, bet pats ēdiens mantots no actekiem. Taču autoritatīvi pirmskolumba laikmeta pētnieki to noliedz. Viņi salīdzina to ar vīna lietojumu Eiropas mērcēs - tām taču nelieto baznīcas vīnu, vai ne? Montesumam un citiem acteku valdniekiem šokolāde bija svētais, priesteru dzēriens, šokolādi nelietoja parastā tauta, arī valdnieki to nelietoja ēdienos.
Tagad gan par to aizmirsts. Šokolādes mērcē parasti peldina vai klāt pasniedz Amerikas iedzimtā - tītara vai arī vistas šķiņķīšus. Gatavās gaļas sulām pievieno dažādu čili piparu komplektu, samaltas ķirbju, sezama, anīsa un koriandra sēklas, rozīnes un mandeles, ķiploku daiviņas un meksikāņu šokolādi - kakao, un krietni daudz ko citu - latviešu puebliete Agnija apgalvoja, ka mērcē var būt pat četrdesmit sastāvdaļu. Kopā ar gaļu un baltiem rīsiem - nu, ļoooti garšīgi. Taču, ja arī brokastīs dabū ar vārītu vistu pildītas pankūkas ar šo mērci, pēc dažām reizēm sāk likties, ka garšīgi jau ir, bet labāk to ēst retāk kā parasto šokolādi. Varbūt tieši Ziemassvētkos?